Cilvēka uzvedību nosaka tas, ko viņš domā par sevi. Nevis otrādāk. Cilvēks visticamāk nemaz nepamana to savu uzvedību, kas neierakstās viņa iekšējā priekšstatā par sevi, kāds viņš ir. Viņš redz savu uzvedību tikai kā pierādījumu savam pašvērtējumam, nekad kā pretargumentu.
Ja cilvēks jūtas, ka ir draņķis un neveiksminieks, tad viņš gribēs, lai viņa ķermenis un ārējais izskats apliecinātu šo iekšējo cilvēku. Tāpēc cilvēki piedzeras un uzvedas tik necienīgi.
Tāpēc vēl jo svarīgāk ir teikt labus vārdus cits citam, lai cilvēks neiegrimst kaut kādā sevis nicināšanā, kas noved pie fiziskas sevis mocīšanas.
Jo pats nemaz neierauga, ka nav tāds, kādu sevi iedomājas.