Svētdien, tupot uz altāra gredzena, iedomājos, ka cilvēki cilvēku uztverē ir cipari, un cilvēku attiecības ir plusiņi un mīnusiņi, ar kuriem mēs liekam sev vai citiem justies/dzīvot labāk vai sliktāk. Reizēm izdarām kaut ko tādu, kas dzīvi pareizina ar kādu koeficientu vai izdala ar kādu saucēju, bet visā visumā- tā ir aritmētika. Savukārt Dieva loma cilvēka dzīvē ir kā mākslinieks iepretim cipariem. Viņš paņem visu to garo ciparu un zīmju rindu, izdzēš un par spīti visam uzzīmē kaut ko skaistu, piemēram, kādu puķi. Un vairs nekāda aritmētika nedarbojas, jo puķe ir puķe, tā ir skaista un viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru