Nospiestība

Ja mani pārņem nogurums, neapmierinātība, stress, bailes- arvienvārdsakot nav vairs viegli iet pa dzīvi, tad tas nozīmē, ka es esmu par daudz iespringusi pati uz sevi un neredzu lielo bildi.

Grēknožēla

Runā, ka esot cilvēki, kas diezgan vieglprātīgi izturas pret grēkošanu. Sak, sagrēkošu, pēc tam nožēlošu, Dievs piedos, un atkal varēs visu no sākuma.
Man šķiet, ja ir tik viegla attieksme pret grēku, tad ar laiku pazūd vajadzība veikt nožēlošanu, jo tev jau sāk likties, ka tik traki nav, tā jau ir norma, Dievs tāpat visu saprot, priekš kam nožēlot. Un galu galā, ja jau tas ir tik dabiski, tad varbūt tas nemaz nav grēks.
Līdz ar to, var skatīties ilgtermiņā, vai grēksūdze ir patiesa vai nav, vai cilvēks uztur apziņu, kas ir grēks un kas nav, vai robeža pārbīdās.

Kas notika Ēdenē?

Mēdz teikt, ka mūsu attiecības ar Dievu ir pārrautas un mums nepieciešams tās atjaunot caur ticību Kristum. Mēdz teikt, ka mums jāatgriežas pie Dieva.
Šis pārrāvums acīmredzot notika Ēdenē.
Kas notika Ēdenē?
Vai Dievs pārrāva attiecības ar Ādamu un Ievu?
Ādams un Ieva paši pārrāva attiecības?
Kura viņu rīcība pārrāva šīs attiecības?
Grēkošana, ēdot no aizliegtā koka?
Vai varbūt neuzticēšanās Dievam pēc šī grēka darba?
Varbūt attiecību pārraušana ir cilvēka pārstāšana uzticēties Dievam, slēpšanās no Dieva, savas vainas apzināšanās un bailes no Dieva?
Bet kāda bija Dieva reakcija uz šo grēka darbu?
Dievs pats meklē cilvēku, kad tas grib slēpties un bēgt no labā Dieva.
Dievs svētīja cilvēku, ierobežojot laiku tai dzīvei, ko cilvēks izvēlējās- dzīvei vainas apziņā, bailēs no Dieva, slēpjoties un vairoties no Dieva.
Dievs svētīja cilvēku, apģērbjot viņu un gādādājot par materiālo nodrošinājumu.

Attiecību atjaunošana ar Dievu ir vienkārši uzticēšanās Dieva labajai sirdij un kā pierādījums tam ir Kristus upuris. Dievs nekur nav pazudis, Dievs nav dusmīgs un ļauns, Dievs neatriebjas par mūsu grēkiem. Dievs mūs meklē mūsu slēptuvē un aicina pie sevis atpakaļ, lai kas arī būtu noticis. Pazudušā dēla tēvs.

Bet tas ir visgrūtākais- pēc grēka skriet tieši Dievam rokās.

Mīlestība

Mīlestība ir ļaušana otram būt par sevi.
Mīlestība ir sirsnīga otra pieņemšana.
Mīlestība ir piedošana.
Mīlestība neskatās atpakaļ, tā skatās uz cilvēka labo sirdi, tā skatās uz dievišķo cilvēkā