Nezinu, kā citiem, bet man šķiet, ka galvenā mācība, ko es iemācos no kaut kādiem grūtiem laikiem vai posmiem, kad ir dziļa tumsa, migla un nav nekādas sapratnes, kur ir zeme, kur debess, kur ir Dievs, ko Viņš no manis grib, ko es daru pareizi, ko daru nepareizi, kas vispār būtu jādara, kāpēc nekas nesanāk no tā, ko daru, kāpēc nav nekādas skaidrības, uz kurieni šis viss ved, ir- cik ļoti Dievs mani mīl, žēlo, lolo, lutina un citādi apčubina, un visi šie smagie jautājumi bija tikai izdīgušās nezāles, kuru sīpolsakne ir neticība tam, ka Dievs mani mīl tieši tādu, kāda es esmu bez visām manām pūlēm Viņam izpatikt.
Tagad jau es zinu- kad iestājas tāda migla- viss skaidrs- man jāatlaiž saspringums un jāskatās, cik ļoti vēl Dievs varētu mani mīlēt.
Tad arī migla izklīst daudz ātrāk, nekā kad mēģinu atbildēt uz visiem tiem jautājumiem :)
Ceru, ka citiem ir tāpat :)
Vēl par attiecībām...
Mēs meklējam attiecības, bet mums saka- meklē Dievu, Viņš vienīgais ir tavs patiesais iepriecinātājs.
Tad nereti mēs nodomājam, ka nav labi meklēt attiecības un cerēt kaut ko saņemt no cilvēcīgām attiecībām, ka viss jāgaida no Dieva.
Bet tie ir meli.
Jā, cilvēki nespēj mūs pilnībā apmierināt, nespēj mūs pilnībā iepriecināt, pilnīgi mīlēt, tā, kā mūsu sirds to ilgojas. Jā, ja mēs visu liekam uz attiecībām ar cilvēkiem, tad mēs viļamies, un mēs viļamies arī ja liekam tikai daļu uz cilvēkiem. Bet tas nav iemesls, lai nemeklētu attiecības, lai nemeklētu tādas attiecības, pēc kādām sirds sauc.
Ja tā padomā, tad arī attiecības ar Dievu nemaz nav tik apburošas un jaukas vienmēr. Tieši tāpat kā ar cilvēkiem, attiecībās ar Dievu es bieži jūtos vīlusies, apvainojos, sadusmojos, gribu novērsties, man ir sajūta, ka Dievs nedod to, ko vēlos. Tomēr es vienalga meklēju attiecības ar Dievu, cerībā ka kādreiz būs tā, kā ir labi.
Tāpat arī ar cilvēkiem- viņi mani sadusmo, apvaino, sāpina, nedod to, ko es vēlos, bet es vienalga veidoju ar viņiem attiecības, cerībā, ka kādreiz būs tā, kā sirds ilgojas vai tā, kā sirdij ir vajadzīgs.
Tas, ka cilvēki nedod pilnīgu apmierinājumu, nav nekāds arguments, lai nemeklētu cilvēkus.
Pasaulē attiecības ar Dievu nedod pilnīgu apmierinājumu. To iegūsim tikai debesīs, kur netraucēs ragi.
Bet protams- bez ciešām attiecībām ar Dievu, bez iemīlēšanās Dievā, nav iespējams iemīlēt cilvēkus un veidot ciešas attiecības ar viņiem :)
Tad nereti mēs nodomājam, ka nav labi meklēt attiecības un cerēt kaut ko saņemt no cilvēcīgām attiecībām, ka viss jāgaida no Dieva.
Bet tie ir meli.
Jā, cilvēki nespēj mūs pilnībā apmierināt, nespēj mūs pilnībā iepriecināt, pilnīgi mīlēt, tā, kā mūsu sirds to ilgojas. Jā, ja mēs visu liekam uz attiecībām ar cilvēkiem, tad mēs viļamies, un mēs viļamies arī ja liekam tikai daļu uz cilvēkiem. Bet tas nav iemesls, lai nemeklētu attiecības, lai nemeklētu tādas attiecības, pēc kādām sirds sauc.
Ja tā padomā, tad arī attiecības ar Dievu nemaz nav tik apburošas un jaukas vienmēr. Tieši tāpat kā ar cilvēkiem, attiecībās ar Dievu es bieži jūtos vīlusies, apvainojos, sadusmojos, gribu novērsties, man ir sajūta, ka Dievs nedod to, ko vēlos. Tomēr es vienalga meklēju attiecības ar Dievu, cerībā ka kādreiz būs tā, kā ir labi.
Tāpat arī ar cilvēkiem- viņi mani sadusmo, apvaino, sāpina, nedod to, ko es vēlos, bet es vienalga veidoju ar viņiem attiecības, cerībā, ka kādreiz būs tā, kā sirds ilgojas vai tā, kā sirdij ir vajadzīgs.
Tas, ka cilvēki nedod pilnīgu apmierinājumu, nav nekāds arguments, lai nemeklētu cilvēkus.
Pasaulē attiecības ar Dievu nedod pilnīgu apmierinājumu. To iegūsim tikai debesīs, kur netraucēs ragi.
Bet protams- bez ciešām attiecībām ar Dievu, bez iemīlēšanās Dievā, nav iespējams iemīlēt cilvēkus un veidot ciešas attiecības ar viņiem :)
Sprechen Sie Deutsch?
Saka, ka Dievs saprot katru valodu- latviešu, spāņu, zviedru.
Es domāju, ka Dievs nesaprot nevienu no šīm valodām.
Viņš saprot tikai vienu valodu- sirds valodu. Ja sirds runā, tad viņš saprot, un nav svarīgi, ko mute saka, to Viņš tāpat nesaprot.
Es domāju, ka Dievs nesaprot nevienu no šīm valodām.
Viņš saprot tikai vienu valodu- sirds valodu. Ja sirds runā, tad viņš saprot, un nav svarīgi, ko mute saka, to Viņš tāpat nesaprot.
Žēlastība
Pasaule ir saldētava.
Sirds ir ledus klucis.
Žēlastība ir saule.
Ūdens ir asaras.
*
Ja debesīs būs žēlastība, tad tur būs raudāšana.
Vienīgā cerība, ka nebūs kam kust un tecēt.
Sirds ir ledus klucis.
Žēlastība ir saule.
Ūdens ir asaras.
*
Ja debesīs būs žēlastība, tad tur būs raudāšana.
Vienīgā cerība, ka nebūs kam kust un tecēt.
Mīlestības mērs
To, cik daudz mīlestības Dievs man devis, nevar saprast, sēžot pie altāra un lūdzot pēc mīlestības, bet gan tad, kad pāri saviem spēkiem iepriecini, stiprini un palīdzi citiem. Tad saproti, ka vienīgais iemesls, kāpēc to dari, ir, jo Dievs tevī devis daudz mīlestības, un vienīgais iemesls, kāpēc tu to spēj izdarīt, ir, jo Dievs tevī devis daudz mīlestības.
Akmens, ko pacelt
Vai Dievs var radīt akmeni, ko pats nevar pacelt?
ar domu- ja Viņš var tādu radīt, tad Dievs nav visspēcīgs, jo nevar to pacelt, savukārt, ja Viņš nevar tādu akmeni radīt, tad arī Viņš nav visspēcīgs.
Tad, lūdzu, jautājums: "Vai Dievs var nebūt?"
Dievs ir, bet vai Viņš var nebūt? Un ja Viņš nevar nebūt, tas nozīmē, ka Viņš nav visspēcīgs. Bet tas ir absurds. Loģiski- ja tu esi, tad tu esi, un tu nevari nebūt. Tas nekādā veidā neparāda Viņa nespēju kaut ko darīt.
ar domu- ja Viņš var tādu radīt, tad Dievs nav visspēcīgs, jo nevar to pacelt, savukārt, ja Viņš nevar tādu akmeni radīt, tad arī Viņš nav visspēcīgs.
Tad, lūdzu, jautājums: "Vai Dievs var nebūt?"
Dievs ir, bet vai Viņš var nebūt? Un ja Viņš nevar nebūt, tas nozīmē, ka Viņš nav visspēcīgs. Bet tas ir absurds. Loģiski- ja tu esi, tad tu esi, un tu nevari nebūt. Tas nekādā veidā neparāda Viņa nespēju kaut ko darīt.
Ģetzemene
Vai Jēzus jutās vientuļš Ģetzemenes dārzā, kad mācekļi viņu atstāja un aizmiga?
Jā.
Kāpēc tad mēs iedomājamies, ka mēs nedrīkstam kā pareizi kristieši justies vientuļi bez cilvēku sabiedrības un mēģinām sev iestāstīt, ka mums jāpietiek ar Dievu vien?
Jā.
Kāpēc tad mēs iedomājamies, ka mēs nedrīkstam kā pareizi kristieši justies vientuļi bez cilvēku sabiedrības un mēģinām sev iestāstīt, ka mums jāpietiek ar Dievu vien?
Vējš
Vienā filmā māte guļ gultā, viņa nevar pakustēties daudz, meita sēž pie loga. Māte prasa meitai: "Ko tu tur skaties?" Un meita atbild: "Es skatos uz vēju."
Tāpat arī ar Dievu. Mēs varam skatīties uz Dievu un (tāpat kā vēju) faktiski neredzēt, bet tajā pašā laikā redzēt- ļoti skaidri redzēt- caur Viņa darbiem.
Tāpat arī ar Dievu. Mēs varam skatīties uz Dievu un (tāpat kā vēju) faktiski neredzēt, bet tajā pašā laikā redzēt- ļoti skaidri redzēt- caur Viņa darbiem.
Panest
Reiz kāds mācītājs pa radio teica, ka Dievs nekad neuzliek vairāk par to, ko tu vari panest. Un viņa interpretācija bija tāda- tu zini, ka lai kas arī būtu uzlikts, tu ar to spēj tikt galā. Tam savukārt es nepiekrītu. Doma, ka man ar to ir jātiek galā, ka es ar to spēju tikt galā, nozīmē, ka man ir jāprot, ka es spēju tikt galā ar šo situāciju, man ir jāprot atrisināt šī problēma.
Taču tas nav tas, ko Dieva vārds saka. Dieva vārds saka, ka tu to vienkārši vari panest. Tas vienkārši ir jāpanes, tev ir uzlikts, tev ir jātur, tev nekas nav jārisina, tev nav jāmeklē veidi kā tikt no tā vaļā, kā noņemt, kā samazināt, kā izšķīdināt- nekas tam līdzīgs tev nav jādomā. Tev vienkārši ir jātur tas, kas ir uzlikts un viss.
Bet ja ir uzstādījums, ja jau reiz Dievs to ir uzlicis, tad man ar to ir jātiek galā, tad gadījumos, kad es to nespēju atrisināt, tad tā pārvēršas par dubultproblēmu.
Taču tas nav tas, ko Dieva vārds saka. Dieva vārds saka, ka tu to vienkārši vari panest. Tas vienkārši ir jāpanes, tev ir uzlikts, tev ir jātur, tev nekas nav jārisina, tev nav jāmeklē veidi kā tikt no tā vaļā, kā noņemt, kā samazināt, kā izšķīdināt- nekas tam līdzīgs tev nav jādomā. Tev vienkārši ir jātur tas, kas ir uzlikts un viss.
Bet ja ir uzstādījums, ja jau reiz Dievs to ir uzlicis, tad man ar to ir jātiek galā, tad gadījumos, kad es to nespēju atrisināt, tad tā pārvēršas par dubultproblēmu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)