Akmeņu kaste

Lai kasti piepildītu, var likt lielus akmeņus; mazākus akmeņus, lai aizpildītu spraugas starp lielajiem. Beigās var iebērt smiltis.
Dzīvē var darīt lielas lietas, lai to piepildītu, var darīt mazākas un jaukas lietas, lai gūtu apmierinājumu un pozitīvas emocijas, var piebērt to pilnu ar visādām filigrānām filozofijas un labsajūtas gudrībām.
Taču kastē vienmēr būs vēl caurumi, kurus varēs aizpildīt, tikai ielejot ūdeni.
Un dzīvē vienmēr būs caurvējš, kuru varēs apturēt tikai ar mīlestībā, piedošanā un pieņemšanā izlietām asinīm.

Labāk ir dzīvot pārliecībā un mierā par Dieva žēlastību un šaubās par investīciju projektiem, nekā šaubās par Dieva žēlastību un pārliecībā par investīcijām.

Save

Kaut kā liekas, ka lūgšanas ir tāpat kā nospiest "Save" pogu Excelī.
Var strādāt arī bez periodiskas saglabāšanas, taču tad pastāv risks, ka viss pazudīs.
Bet ja ik pa laikam nospiež, tad zini, ka darbs ir noglabāts un pasargāts. Tas var arī nebūt pilnīgi pareizs un perfekts darbs, bet būs. Citādi liekas, ka viss tāda plivināšanās vien ir.

Zīmējums

Svētdien, tupot uz altāra gredzena, iedomājos, ka cilvēki cilvēku uztverē ir cipari, un cilvēku attiecības ir plusiņi un mīnusiņi, ar kuriem mēs liekam sev vai citiem justies/dzīvot labāk vai sliktāk. Reizēm izdarām kaut ko tādu, kas dzīvi pareizina ar kādu koeficientu vai izdala ar kādu saucēju, bet visā visumā- tā ir aritmētika. Savukārt Dieva loma cilvēka dzīvē ir kā mākslinieks iepretim cipariem. Viņš paņem visu to garo ciparu un zīmju rindu, izdzēš un par spīti visam uzzīmē kaut ko skaistu, piemēram, kādu puķi. Un vairs nekāda aritmētika nedarbojas, jo puķe ir puķe, tā ir skaista un viss.