Nesen pamanīju kādas tradīcijas modificēšanos. Proti, bija laiks, kad nekāpu mašīnā, ja kabatā nebija 5 LVL skaidrā naudā gadījumam, ja pa ceļam gadīsies kāds policists. Tagad baža ir, lai neizietu no mājas bez 5 LVL skaidrā naudā, jo var gadīties nonākt kādā svētīgā vietā, kur vajadzētu noziedot kaut ko kādam pasākumam.
Slava Dievam, ka tas ir iespējams!

Stāds

Dievkalpojums ir kā nenomizots apelsīns- tā miza ir smukā krāsā, smaržo, bet redzi tikai mizu, neredzi to, kas ir iekšā, kas liek mizai būt tādai, kāda tā ir;

Dievkalpojums ir kā aisberga redzamā daļa;

Dievkalpojums ir kā kartupeļu zieds- šķiet, ka pietiktu tikai ar stādu un ziediem, tas ir gana skaists, zaļš, dzīvīgs, gana stiprs, droši slienas pret debesīm, labi redzams un novērtējams, taču viss suns ir apraksts zem tā stāda, dubļos, mitrumā un tumsā, vienatnē, kur neviens to neredz-tā ir vieta, kur norisinās patiesais process, kur nonāk un attīstās tas dzīvības spēks, ko saņem stāda lapas, tā ir vieta, kas galu galā nes to augli, kāpēc tas stāds vispār ir.

Akmeņu kaste

Lai kasti piepildītu, var likt lielus akmeņus; mazākus akmeņus, lai aizpildītu spraugas starp lielajiem. Beigās var iebērt smiltis.
Dzīvē var darīt lielas lietas, lai to piepildītu, var darīt mazākas un jaukas lietas, lai gūtu apmierinājumu un pozitīvas emocijas, var piebērt to pilnu ar visādām filigrānām filozofijas un labsajūtas gudrībām.
Taču kastē vienmēr būs vēl caurumi, kurus varēs aizpildīt, tikai ielejot ūdeni.
Un dzīvē vienmēr būs caurvējš, kuru varēs apturēt tikai ar mīlestībā, piedošanā un pieņemšanā izlietām asinīm.

Labāk ir dzīvot pārliecībā un mierā par Dieva žēlastību un šaubās par investīciju projektiem, nekā šaubās par Dieva žēlastību un pārliecībā par investīcijām.

Save

Kaut kā liekas, ka lūgšanas ir tāpat kā nospiest "Save" pogu Excelī.
Var strādāt arī bez periodiskas saglabāšanas, taču tad pastāv risks, ka viss pazudīs.
Bet ja ik pa laikam nospiež, tad zini, ka darbs ir noglabāts un pasargāts. Tas var arī nebūt pilnīgi pareizs un perfekts darbs, bet būs. Citādi liekas, ka viss tāda plivināšanās vien ir.

Zīmējums

Svētdien, tupot uz altāra gredzena, iedomājos, ka cilvēki cilvēku uztverē ir cipari, un cilvēku attiecības ir plusiņi un mīnusiņi, ar kuriem mēs liekam sev vai citiem justies/dzīvot labāk vai sliktāk. Reizēm izdarām kaut ko tādu, kas dzīvi pareizina ar kādu koeficientu vai izdala ar kādu saucēju, bet visā visumā- tā ir aritmētika. Savukārt Dieva loma cilvēka dzīvē ir kā mākslinieks iepretim cipariem. Viņš paņem visu to garo ciparu un zīmju rindu, izdzēš un par spīti visam uzzīmē kaut ko skaistu, piemēram, kādu puķi. Un vairs nekāda aritmētika nedarbojas, jo puķe ir puķe, tā ir skaista un viss.

Dziesma 506

Paldies, ka ļauj man baudīt visas tās dāvanas, ko esi man devis:

• mājvietu
• veselību
• cilvēkus apkārt
• darbu
• auto
• izklaides
• atpūtu
• naudu
• iespējas

Man pietiktu arī tikai ar Tavu žēlastību, bet Tu dāvā man tik daudz un ļauj gūt prieku arī no visām šī lietām.
Tu vari man to visu atņemt, jo tas manai dzīvībai nav svarīgs, bet Tu ļauj manto baudīt un priecāties par to.
Tu vari man to atņemt vienā sekundē, bet Tu to nedari. Paldies!
Paldies, ka Tu dod tik daudz, ka paliek pāri!

Mozaīka

Domājot par dzīvi Dievam, es to ikreiz redzu kā mozaīkas likšanu, vai piramīdas celšanu no gabaliņiem. Katra lieta, ko es izdaru, tiek pievienota iepriekšējiem gabaliņiem. Katrs solis ir vērtīgs. Soļi var būt dažādās krāsās. Tie var būt dažādas formas.

Bet nekad nav tā, ka kaut kas būtu pa tukšo.

Nekad nav sajūta, ka nekas vēl nav uzbūvēts.

Nekad nav tā, ka jāmeklē cita piramīda, ko celt.

Bet vienmēr prieks par krāsaino bildi, kas sāk veidoties.

Jesajas 44:3-4

"Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm."

Un straumes nāks tuksnesī. Kā vulkāna izvirdums šļāksies ūdens. Spēcīgs un varens.
Un tas ūdens apklās visu, tas nomierinās visu, nekas vairs nepaliks sauss, viss būs ūdens apņemts. Un ūdens neaptrūks. Tas nebūs no pudelītes vai uz svara. Tas plūdīs un plūdīs devīgi. Un apņems visu. Kā lietus, kā puķu kalns, kā mūzika. Tas plūdīs, neskatoties kurp. Tas plūdīs visur un apņems visu. Tā būs gana, lai apklātu visu zemi. Gana visiem. Gana vienmēr. Un reiz nonācis tā ceļā, vairs nevar palikt viens, tevi apņem un nomazgā šī straume. Tā dod savu dzīvību katram, kas tajā.

Tukšums

Dievkalpojums un garš lūgšanas laiks ir kā ģenerālā tīrīšana smadzenēs. Tā iztīra visu lieko; kas vajadzīgs, to noglabā kārtīgi atbilstošā plauktiņā, tā kā operatīvā atmiņa tiek maksimāli attīrīta no visādiem objektiem, kas kā bezsvarā lido, maisās ceļā un aizņem daudz telpas smadzenēs. Lūgšana to visu iztīra, bet nevis tā kā pēc atvaļinājuma, ka vairs neatceries tīkla paroli, bet savādāk- defragmentācija laikam to sauc :)

Konfeti

Lūgšana ir kā garais, spirālais konfeti, kuru mētā uz visām pusēm un beigās sapinās.
Tā nav trose, ar kuru var pievilkt klāt to, ko gribās. Tā nav nekāda drošības josta pati par sevi. Taču tā aizpilda telpu. Tā nav nepamanāma. Metot to, mēs veidojam sava veida attiecības ar tiem, uz kuriem to metam pāri kuriem metam. Tā rada prieku un citu telpas noformējumu. Un pats galvenais. Ļaunajam nav vajadzīgas mūsu lūgšanas. Viņam esam vajadzīgi mēs. Bet konfeti mezglojums ir grūti pārvarāms šķērslis, lai tiktu mums klāt.

Aizlūgšana

Man majās uz palodzes pie pulksteņa stāv Jēzus bilde. Tāda trīsdimensionālā kartīte 10x15cm, kura nedaudz maina attēlu, ja to pakustina. Līdzīga šai, tomēr savādāka. Skatoties uz to un arī vienkārši zinot, ka tā tur atrodas, pat ja esmu darbā, tā man liek justies tā ļoti dīvaini. Šī bilde man pastāvīgi atgādina tās daudzās lietas, ko Jēzus lūdza par cilvēkiem Jāņa ev. 17.nodaļā. Tik ļoti viņš rūpējās par mums, lai mēs saņemtu tik milzīgas svētības! Un tagad šī bilde man it kā apliecina, ka Jēzus turpina lūgties šo 17.nodaļas lūgšanu par mani pastāvīgi. Pat ja es pati nelūdzos, viņš pastāvīgi lūdz par mani to visu. Tas ir tik fantastiski, ka kāds par tevi visu laiku lūdz, turklāt to dara pats Jēzus, turklāt viņš lūdz tādas lielas lietas!
Ko gan vēl vairāk var šai dzīvē vēlēties?

Purvs

Dzīve ir kā purvs, kurā ir sausas vietas, mitras vietas, grimstošas vietas, saknes, sūnas, dīķi, koki, krūmi u.c. lietas. Dzīve ir kā purvs, kurš jāšķērso, rūpīgi analizējot, kur likt soli, izgudrojot pareizo soļu kārtību, pareizi izvērtējot katras vietas iespējamo iegrimi, mitrumu, stingrumu u.c. parametrus. Arvienvārdsakot, dzīve ir smags darbs, kas ir jāpadara, lai tiktu pāri tam purvam; ja būsi vieglprātīgs un neapdomīgs, tad ātri nogrimsi.
Taču ticība ir kā tilts pāri šim purvam. Kāds teiks- tas nav godīgi! tev arī ir jāanalizē purva struktūra un smagi jāpūlas, lai tiktu tam pāri, tu nevari paļauties uz kaut kādu tiltu, kas nemaz nav tilts, jo purvā tiltu nemēdz būt, te ir jācīnās pašam.
Bet šis tilts tev ļauj uz purvu skatīties no augšas un neiespringt par visām tām detaļām, kas tur lejā ir. Tu tikai ej pa to tiltu līdz nonāc līdz platformai, kur stāv helikopters un iekšā pilots, kurš gatavs doties ceļā, tiklīdz sagaidīs, kad tu iekāpsi lidaparātā.

Ellē

Diez, ja es gadījumā beigās nonākšu ellē, tur būs kāda kapella, kur slavēt un pielūgt Dievu?

Tētis

Man nekad nav bijis tētis.
Bet tagad man ir pats labākais tētis pasaulē!
Viņš zina gan to, kādu karjeru izvēlēties mūsdienu ekonomiskajā situācijā, gan to, kā nomierināt mani, kad satraucos, gan iemāca man jaunas lietas par pasauli un cilvēkiem tajā, gan pažēlo, kad iet grūti, gan rūpējas, lai man nekas netrūktu un es dzīvotu bagātībā.
Tāds gudrs un jauks tētis, pie kura vienmēr var griezties pēc padoma, ielikt galvu klēpī un parunāties.
Foršs tētis!

Filipiešiem 3:8-9

Jā, patiesi, es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana- viņa dēļ viss pārējais man ir zudis, un es to uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristu un lai es tieku atrasta Kristū nevis ar savu taisnību pēc bauslības, bet ar to, kas nāk caur ticību Kristum, ar to taisnību, kas ir no Dieva un ir iegūta ticībā!

Kāpēc jālūdz Dievs? Kāpēc jāvelta laiks lūgšanai?

Principā jau nav jāvelta laiks lūgšanai, ja negribas.
Tikai tā ir viena varen patīkama laika pavadīšana.

Mateja 18:23-27

"Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.

Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.

Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.

Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit."


Cik labs ir Kungs, ka no Viņa var izlūgties žēlastību un piedošanu!
Cik labi, ka Viņš atlaiž, kaut neesam pelnījuši un neprasot neko pretī!
Cik jauki ir būt tādas personas draugu lokā!
Un šeit nav ne grama no labo darbu bauslības. Kristus nestāsta par bauslību- it nemaz!
Viņš stāsta, cik žēlīgs ir Dievs, cik daudz Viņš piedod, ka droši varam pie Viņa griezties bez nekādiem BET. Un nav jāmeklē vainas sevī, tās jāiztīra, lai būtu cienīgi saņemt Viņu. Viņš to visu pats piedod un izdzēš.
Brīvība!
Tīrs evaņģēlijs.
Man patīk tīrs evaņģēlijs.
Beznosacījumu mīlestība.
Fantastiski!
Dieva valstība ir balstīta uz piedošanu. Viņš piedod. Viņš pirmais piedod. Tāda ir Dieva valstība. Nevis ka mēs pirmie izsūdzam, atzīstam, pūlamies un cenšamies. Mums atliek tikai mācīties no Viņa, bet TĀDA ir Dieva valstība. Un no tādas nav ko baidīties. Bet atliek tikai priecāties!

niedre un pīlādzis

"Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs."
Vakar gāju pa mežu, ieraudzīju ielūžu pīlādža zaru rokas stiepiena attālumā. Automātiski nolauzu pavisam. Pēc tam domāju par Jesaju...
Domāju, cik labi, ka mani nenolauž, cik labi, ka man tic.

Skābeklis

Saka, ka, atrodoties lielākā skābekļa koncentrācijā, nekā parasti, atveseļošanās process no slimības notiek daudz ātrāk un veiksmīgāk. Kaites dziedējas pašas no sevis dēļ veselīgā elpojamā- bez zālēm un terapijas. Tāpat ir ar Dievu- ja vienkārši atrodies Dieva mīlestībā, kaites pazūd pašas no sevis, bez īpašām gudrām zālēm un dziedināšanas procedūrām- nemanot.

Saules ceļš

Dievs ir kā saules ceļš saulrietā uz jūras.
Tas vienmēr ir vērsts tikai uz tevi un nevienu citu.
Turklāt arī kaimiņš blakus pagastā redz to pašu :)

Fundamentālie jautājumi

1. Kuri atkārtotie grēki liek domāt ka nedabūšu sodu- kuri liek zaudēt bijību Dieva priekšā?

2. Kuras lietas/apstākļi ir likuši neticēt Dieva sirsnībai? Kas aizēno Dieva sirsnību manās acīs?

Ticība

Ticība tāpēc ir ticība, ka tai nav pierādījumi un statistikas. Arī attiecībā par dziedināšanām un atbildētām lūgšanām. Ja mums būtu statistika, ka 90% gadījumu pēc lūgšanas viss notiek, un mēs ar 90% paļāvību ticētu, ka tā būs arī mums, tad tā nav nekāda ticība, bet gan pierādīta teorija. Ticība tic tādēļ, ka to ir teicis kāds, kam tā tic, neatkarīgi no tā, vai to var vai nevar redzēt. Zināšanas ir ticība tam, kam ir pierādījumi. Ja nav pierādījumu, bet ticam, tad tā ir ticība.

Apliecinājums

Jautājums, vai Bībelē ir vai nav kļūdas. Bet ja uzdodam šādu jautājumu, tad pirms sniegt iespējamās atbildes, jānoskaidro kritēriji un metodes, kas ļautu atbildēt uz šo jautājumu. Šeit, tāpat kā jautājumā par Dieva eksistenci kā tādu, arī jautājumā par Dieva vēsturisko liecību labākais (faktiski- vienīgais) atbildes sniedzējs ir Dievs. Tas, protams, noved sava veida strupceļā, taču citas izejas nav. Tālāk seko jautājums- kā vislabāk dzirdēt Dieva atbildi uz šo jautājumu? Un tā neapšaubāmi ir pati Bībele, kas sniedz visprecīzāko iespējamo liecību par Dievu. Tāpat kā ar pasaules līdzekļiem nevar noskaidrot Dieva eksistenci, tāpat arī ar pasaules līdzekļiem nevar izzzināt, kāds ir Dievs- jāmeklē Dieva paša apliecinājumi par šīm 2 lietām. Uz pirmo Viņš atbild personīgi, bet uz otro- arī personīgi, bet lielākā mērogā- caur Bībeli. Līdz ar to nākamā autoritāte jeb avots informācijā par Dievu ir baznīca, jeb ticīgie, kuri saņēmuši personīgus Dieva apliecinājumus. Proti, baznīcas pieredze, tradīcija un mācība, paļaujoties uz to, ka cilvēku lūgšanas un ticības dzīve arī ir laba Dieva liecība par sevi- caur viņiem Dievs ir atbildējis uz jautājumu par Bībeles uzticamību. Diemžēl zinātne, kas nemeklē Dievu pašu, nevar saņemt atbildes par Dieva esamību, jo tā nemeklē Dievu, bet gan sevi. Dievu nevar apliecināt neviens cits kā Dievs pats. Vismaz galēju atbildi neviens cits nevar sniegt un visu citu atbildēm vienmēr būs pretargumenti. Tai pat laikā baznīcas tradīciju nevaram pielīdzināt Bībelei tā ir tikai 2.vietā. Un 3.vietā ir katra ticīgā pieredze jeb Dieva apliecinājums katram ticīgajam personīgi. Un tikai pēc tam var sekot zinātniski argumenti no šīs pasaules dimensijām.