18.novembris

Valsts svētku svinību galvenā atziņa:
Katrs pasākums, uz kuru aiziet kristietis, pārvēršas par evaņģelizācijas pasākumu.

movie

Dievs sēdēja uz dīvāna un skatījās uz pasauli gluži kā filmu- kā cilvēki dzīvoja, kādi viņi bija, kā viņi meloja baltos un melnos melus, kā viņi vērpa intrigas cits par citu, kā viņi nogalināja cits citu pamatotu un nepamatotu iemeslu dēļ, kā viņi padevās savām dabiskajām dziņām un, dzenoties pēc savas laimes, atgrūda savus tuvākos utt. Un Dievs to nevarēja izturēt- uz to skatīties- un Viņš iznīcināja visus ļauna darītājus. Viņš uzsūtīja plūdus, kas to visu aizskaloja.
Bet mēs gan labprāt skatāmies tādas filmas bez problēmām...
/Deivida Vilkersona doma/
Sātana mērķis:

īsas un neregulāras ikdienas lūgšanas
lūgšanas, ko veicam, paralēli darot kaut ko citu- sadalot uzmanību ar kādu sadzīvisku darbu

sāpinājumi starp kristiešiem, kas bloķē komunikāciju
kristiešu apvainošanās vienam uz otru- un nav svarīgi kāds tam ir iemesls, galvenais, lai apvainojas
kristiešu izolēšanās no citiem kristiešiem- sašķeltība

iestāstīt kristiešiem, ka darbā uzdoto uzdevumu 100% neizpildīšana ir nepieļaujama lieta, pat ja tas prasa upurēt laiku ģimenei un Dievam.

Viņš riktīgi priecājas par katru panākumu, un nav svarīgi, vai tam ir kāds pamatots, racionāls, taisnīgs iemesls vai nē. Galvenais, lai mērķis sasniegts.
Dievam neviens nav bezcerīgs gadījums.

Sarunas

Cik labi, ka Dievs neatmet ar roku pūliņiem sarunāties ar mums- kā mēs to darām, kad kādas reizes palūgušies, nesaņemam kārotās atbildes, atmetam ar roku regulārām lūgšanām un tad tikai ar lielu piespiešanos turpinām mēģināt sarunāties ar Dievu. Ja vispār vēl nopietni to kādreiz darām. Cik labi, ka Dievs tik ātri nepadodas savos pūliņos sarunāties ar mums!

Sacensības

Lūdzu, Dievs, uzklausi mani. Dzirdi manu lūgšanu, esi šajā brīdī ar mani, lai man izdodas izdarīt visu, ko gribu izdarīt.
Lūdzu, Asnate, uzklausi mani. Dzirdi manu lūgšanu, esi šajā brīdī ar mani, lai Man izdodas tev kaut ko pateikt un izdarīt visu, ko Es gribu izdarīt pie tevis un caur tevi.

Kura lūgšana ir biežāk uzklausīta un atbildēta?

Tomēr...

Tomēr tas ir liels grēks- tik pat liels kā Israēla zūdīšanās tuksnesī-
teikt, ka Dievs ir pārāk nežēlīgs Vecajā Derībā, ka labāk lasīt Jauno Derību, kur atklājas žēlastības Dievs.
Tas ir smags grēks norādīt, ka tas nebija pamatoti, ka Dievs iznīcināja tik daudz cilvēku, kas nepakļāvās Viņa pavēlēm, ka Dievs varēja maigāk ar viņiem apieties.
Jā, tās ir smagas rakstu vietas, bet tas ir pārāk riskanti- kritizēt Dievu par to. Vērtējot Viņa rīcību mēs riskējam ar tādu pašu sodu kā Israēls- maldīties gadu desmitiem pa tuksnesi un tā arī nekad neieiet apsolītajā zemē.
Protams, mēs varam skumt, ka Dievam bija nepieciešams iznīcināt tik daudz cilvēku, mēs drīkstam vēlēties, kaut Israēls būtu bijis paklausīgāks Dievam un nebūtu izpelnījies tādu smagu sodu, tomēr mēs nedrīkstam vērtēt- vai tas bija atbilstošs sods vai nē, un vai vispār Israēls bija jāsoda. Caur to mēs nostājamies Israēla pusē. Un tas ir bīstami nostāties grēcinieka pusē un nevis Dieva pusē.
Brr...bīstami... ļoti bīstami...

Apgrēcināšana

Sēdēju pie viena galda ar kristieti. Runājām par dažādām tēmām. Nejauši pieskārāmies homoseksuālismam. Viņa norādīja, ka viņa agrāk arī esot bijusi ļoti kritiski un noraidoši noskaņota pret homoseksuālismu, bet tagad vairs ne.
Pavaicāju- kas tad notika, kas mainījās?
Viņa atbildēja, ka viņa iepazinusi dažus homoseksuāļus...
Es nezināju kā reaģēt, tāpēc klusēju, un saruna aizvirzījās citā gultnē.

Šodien domāju par to, cik ļoti mēs esam atkarīgi un ietekmējamies no mūsu tuvākajiem cilvēkiem. Cik liels ir kārdinājums to, ko dara kristieši, automātiski pieņemt par pareizu uzvedību. Mums kaut kā trūkst filtrs pret kristiešu uzvedības normām, kamēr pret neticīgo uzvedību mēs izturamies daudz kritiskāk. Saskaroties ar kristieti, ko mēs labi pazīstam, ko mēs mīlam, bet kurš grēko, mēs būsim pret viņu maigi un iejūtīgi, atradīsim kādu pavisam labdabīgu skaidrojumu viņa rīcībai un pieņemsim, ka galu galā- dažreiz taču var rīkoties arī tā.

Galu galā- šis homoseksuālistu pāris ir tik mīļš un mīlestības pilns, viņi dara tik daudz laba citiem cilvēkiem, un dzīvo tikumīgu dzīvi- kārtīgi strādā, nezog, nemelo, godā vecākus, varbūt par kalpo baznīcā. Cilvēki uz goda. Turklāt var redzēt, ka šīs attiecības tiešām nāk viņiem par svētību. Tāda svētība nevar būt, ja viņus kaut kādā veidā nav svētījis pats Dievs.

Galu galā- šim kristietim ir pilnīga taisnība, kad viņš stāsta par to otru kristieti, ka viņš pārkāpj baznīcas likumus un nepilda savus tiešos darba pienākumus. Tā ir taisnība, to visi zina, ka viņš tā dara. Tad jau par to var runāt un pārrunāt, jo redz, viņš grib pabrīdināt citus, ka šis otrs kristietis ir tāds neuzticams, lai citi savlaicīgi piesargās.

Sviests.
Turklāt bīstams sviests.
Šie ir ātrvilcieni uz brāļu un māsu apgrēcināšanu un pavedināšanu uz homoseksuālisma attaisnošanu un tiesāšanas un aprunāšanas izplatīšanos.