Gavēnis

Gavēnis nav nekas cits kā saņemties, apsēsties pretī savam mīļotajam cilvēkam, par kuru dārgāka neviena nav, un kurš tevi mīl un mīlēs, ieskatīties acīs un pajautāt- ko es daru tādu, kas tev īsti nepatīk, vai esmu tevi kaut kā sāpinājusi, par ko neapzinos?
Un tad klausīties- klausīties, kas otram patiešām sāp. Un pārsvarā gadījumu tās nav lietas, ko esam līdz šim paši pamanījuši un par ko uztraucamies. Tās ir pavisam citas lietas. Tāpēc svarīgi uzdot jautājumu un klausīties.

Diēta

Tas nav nekas viegls- ievērot diētu un atteikties no kādiem pierastiem, garšīgiem ēdieniem.
Viena no labākajām, ja ne pati labākā metode diētas ievērošanai, manuprāt, ir, sev neko neaizliegt, neatteikties no bulciņām vispār, bet gan ierobežot skaitu. Piemēram: dienā apēdīšu 2 bulciņas. Gribas vēl? Nu, dabūšu vēl, tikai jāsagaida rītdiena. Tas nav tik nomokoši kā gaidīt 6 mēnešus, kamēr būs nomests vajadzīgais kilogramu skaits, lai pēc tam beidzot nobaudītu kādu bulciņu.

Tāpat ar uztraukšanos. Jā, ir problēmas, ir grūtības, lietas nenotiek tā, kā gribētos, Dievs nez' kāpēc neatbild, lūgšanas pa tukšo, ticība šķobās, dzīvei nav jēgas, apkārt arī visi dara tikai sliktu, neviens nelabojas. Jā, protams, jāuztraucas. Bet arī to ar mēru: šodien uztraukšos līdz plkst. 18:00, pēc tam vairāk neuztraukšos, šodienas norma ir iztērēta. Ja gribas vēl uztraukties, tad jāatceļ uz nākamo dienu- šodien vairāk ne, rīt no rīta turpināšu. Ierobežojam uztraukšanos (zūdīšanās) apjomu.