Ticīgie tomēr ir drosmīgi cilvēki.
Visiem cilvēkiem ir problēmas, grūtības, sāpes, neatrisināmi jautājumi, kas spiež sirdi.
Kamēr neticīgais izvēlas no tiem visiem dažus, ar kuriem varonīgi ( un viņuprāt atbildīgi atšķirībā no ticīgajiem) cīnās ilgāku vai īsāku laiku, bet pārējos un neatrisinātos jautājumus atstāj kā ir, bet tā kā tie ir sāpīgi, tad izmaina savu viedokli par to, kā lietām vajadzētu būt, jebšu- nocietina sirdi pret grūtībām.
Savukārt ticīgais nemaina savu viedokli par to, kas ir pieņemami un kas ne, bet turpina skatīties sāpei acīs un cerēt...
Un šeit pat nav runa tikai par ticīgajiem uz Kristu.
