Cilvēks ir kā truba ar abiem galiem vaļējiem. Tā ir tukša, bez satura. Bez nekā jēdzīga. Tā truba ir nostādīta vertikāli, un viņā visu laiku tiek lietas iekšā svētības. Taču tās neaizķeras un nepaliek trubā, kamēr cilvēks nenotic tam, ka spēj tikt piepildīts pilns ar to, kas viņam skrien cauri un nenolemj aizvērt apakšējo caurules galu ciet. Un tad ātri vien caurule kļūst pilna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru