Kaut kad esmu dzirdējusi tādu domu, ka Dievs jau varēja piedot grēkus tāpat- bez Kristus upura. Un sava taisnība šai domai ir. Turklāt man šķiet savā ziņā tas tā arī bija. Dievs faktiski piedeva mums grēkus tāpat vien.
Taču, iedomāsimies cilvēku, kuram ir nodarīts pāri. Lai šis cilvēks piedotu savam pāridarītājam, viņam ir jānorij tas rūgtums un tās sāpes, ko viņš ir saņēmis, viņam ir jāizdara piepūle; un šī piedošana nav viegla un vienkārša. Pati piedošana ir sāpes. Faktiski tās ir otras sāpes. Turklāt tās ir sāpes, ko cilvēks izvēlas pats, un cilvēku gadījumā varbūt galvenokārt sevis labad, taču arī tā sava pāridarītāja labad.
Līdzīgi arī Kristus krusta ciešanas ir sava veida ilustrācija tām sāpēm, ko Dievs pārcieta, vienkārši tāpat piedodams grēkus visiem cilvēkiem- tādas sāpes, kā tās, ko pārcieš tēvs, kurš atdod savu bērnu saviem ienaidniekiem saplosīšanai, tēvs, kura bērnu šausta un piesit krustā. Un es domāju, tas tikai nāk pašiem cilvēkiem par labu, ka viņiem ir iespēja redzēt šīs sāpes ar savām acīm, redzēt tās notiekam uz fiziskās pasaules, nevis tikai Dieva sirdī. Ir labi, ka šīm sāpēm ir "uzzīmēta" šāda ilustrācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru