Vēl viena pērle no Ģirta Prāmnieka bija par cilvēkiem, kas ir it kā ļoti negatīvi noskaņoti pret kristietību. Bieži vien tie cilvēki, kas uzbrūk ļoti agresīvi, nemaz negrib tevi iznīcināt, bet gan paši nespēj pieņemt lēmumu un izlemt kaut kādus jautājumus priekš sevis, un šis uzbrukums ir tikai provokācija, lai izprovocētu tevi pierādīt viņiem, ka viņiem nav taisnība. Tad nevajag nobīties, bet mēģināt saprast, kas ir tas jautājums, uz kuru viņi meklē atbildi.
Otra pērle: Agrāk bija autoritātes, bet tagad visi ir piegādātāji, un cilvēks ir autonoma būtne, kas pats izvērtē, ko pieņemt, ko nepieņemt. Jautājums ir par to, vai cilvēks ir spējīgs izvērtēt un pieņemt vai nepieņemt. Cilvēki arvien biežāk nespēj pieņemt autoritāti, nespēj pazemoties un nespēj pakļauties. Taču tieši šīs īpašības prasa ticība. Bet mēs no šīm lietām tieši mēģinām atbrīvoties. Tagad, ja tu viņiem saki: Kristus ir, viņi saka: nē, nē, saki man: Kristus varētu būt. Dod man iespēju izvērtēt. Tagad katrs ir pats savas laimes kalējs. Kaļ, kas nu katram ienāk prātā un no jebkāda materiāla, ko viņš var atrast.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru