Šodiena bija zem Kristīnas Ēces un Jaunatnes ar misiju zīmes. Viņa lasīja lekciju par attiecību veidošanu misionāra darbā. Tad, kad tev lasa lekcijas cilvēki, kas 100% tic savai lietai un stāsta to tev tā, it kā tas būtu visiem skaidrs, ka tu arī iesi pa šo pašu ceļu, td tiešām sāk likties, ka arī man būs jāiet misijas laukā strādāt. Taču- kuš, kuš. Vēl ir laiks. Vēl jāpadzīvo.
Bet interesanti bija tas, ka pašā sākumā viņa vēlējās dzirdēt no mums, kas mēs esam un kā nonācām šeit, un ko sagaidām no skolas. Tas bija interesanti arī man, jo klausoties šo cilvēku liecības, tiešām varēja just, ka tie visi ir Dieva aicināti cilvēki.
Patika, kā viņa norādīja, ka Dievs ir cilvēkiem devis daudz tiesību un daudz lietu, taču cilvēks var šīs tiesības atdot, nolikt. Tāpat kā Jēzus nolika savas tiesības uz greznu dzīvi un visām privilēģijām kā Dievam.
Vēl šajā dienā sākās radio un mājaslapas pulciņš, kurā sapulcējās studenti, kas gribētu veidot skolas raidījumu Kristīgajam radio un skolas mājaslapu. Es protams, pieteicos uz mājaslapas veidošanu :)
Taču pati dienas nagla bija mazās grupas pašā vakarā. Tajās mēs studēsim kaut kādu grāmatu, kuras nosaukumu neatceros, bet tās autors laikam bija mācītājs, kuram nekādīgi neveicās savā draudzē par spīti visiem pūliņiem līdz viņš atklāja lūgšanas spēku. Bet fantastiskākais bija cilvēki, kuri tika iedalīti manā grupiņā. Ja man pašai būtu jāizvēlas no visiem studentiem grupiņa, es būtu izvēlējusies tos pašus! Turklāt arī tas ir milzīgs atvieglojums, kad vari studēt kopā ne tikai ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā un ar kuriem nav vajadzīga ledus laušana, bet arī ar cilvēkiem, kas jau pazīst Bībeli un vari runāt ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Man jau gribas domāt, ka mana sirds tā atplauka šajā mazajā grupā nevis šo iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka Dievs man sirdī ir licis attīstīt Bībeles studiju grupiņas, un tā ir mana vieta. Tas ir tas, pēc kā es ilgojos jau kopš kristībām un iesvētībām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru