9.septembris

Man jau likās, ka tā pērle, ko Didzis Skuška izmeta par Pietas skulptūru būs pirmā un pēdējā no viņa puses. Taču nekā! Lika pagaidīt :)
Pirmā pērle. Kāpēc baznīcās altāri būvē austrumu pusē? Vienkārši tā ir simboliska zīme, kas atgādina par 1.Mozus grāmatas 3.nodaļas beigām. Pēc grēkā krišanas cilvēks iet uz rietumiem, ar muguru pret austrumiem. Un aiz muguras paliek viss tas, kas ir pazaudēts. Tagad, ienākot Dieva namā tava seja ir vērsta pretējā virzienā. Tas nozīmē, ka Dievs ir jūs sameklējis un ved jūs atpakaļ.
Otra pērle. Lūkas ev. 1:15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām.
"piepildīs" nevis nozīmē, ka šķidrums piepilda tukšu trauku bet ka apsolījums tiek piepildīts. Tā arī šeit pie Jāņa Svētais Gars pēc būtības piepildās.
Trešā pērle. Vārds "kristība", jeb baptisms, pēc būtības nozīmē pagremdēšanu un atstāšanu tur zem ūdens. Visi baptisti būtu beigti, ja viņi gribētu burtiski izpildīt šī vārda nozīmi. Šis vārds neparedz pagremdēšanu un atkal izcelšanu atpakaļ.
Ceturtā pērle. Ir tāds paņēmiens. izgatavo spirāli ar asiem galiem, saspiež to, sasaldē un ievieto tauku pikucī. Lācis iet pa mežu, ierauga tauku pikuci, apēd. Viss normāli līdz tam brīdim, kad maltīte vēdera siltumā izkūst. Tad atspere atsprāgst vaļā, un lācim iekšas sadragātas, un viņš mirst. Medniekam atliek tik iet un sameklēt lāci. Tāpat arī sātans domāja, ka ir nokodis baigi labo gabaliņu, piesisdams Kristu krustā, taču izrādījās, ka ir drusku pārsteidzies.
Piektā pērle. Neviens nevar uzlūkot Dievu vaigā un palikt dzīvs. Kāpēc tas tā ir? Ja kāds skatās Dievam sejā, tad tas nozīmē, ka viņš skatās/dodas pretējā virzienā nekā Dievs. Un katrs, kas dodas pretējā virzienā- prom no Dieva, nevar palikt dzīvs.
Sestā pērle. Pasaulē notiek visādi brīnumi, piemēram, svētā uguns Jeruzalemē. Taču visi brīnumi ir imitējami. Tas var būt no Dieva, un tas var būt no kāda cita. Taču brīnumi nevar būt par manu ticības pamatu, uz kā es stāvu. Par ticības pamatu man ir Raksti, kur Dievs dod konkrētus apsolījumus man, tiem es ticu un tie pie manis notiek. Viss pārējais ir mazsvarīgs. Turklāt- tad, kad ir slikti, tie nav šie brīnumi, kurus es atceros un kuri sniedz man stiprinājumu. Drīzāk tādā brīdī es apšaubu tos brīnumus. Tādā brīdī Raksti ir mans stiprinājums.