Katram cilvēkam ir jāattīsta sevi, sava iekšējā pasaule- savs intelekts, sava emocionālā inteliģence, savas prasmes utt. Tas ir tāds vispārējs uzstādījums. Taču vai nav tā, ja mēs aizmirstam par sevi, un cenšamies attīstīt vai palīdzēt citiem cilvēkiem viņu lietās, vai tad mūsu pašu izaugsme nav vērtīgāka? Vai tās nav vērtīgākas prasmes, ko iegūst kalpojot citiem, nekā tās, ko iegūst vienkārši attīstot sevi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru