Šonedēļ tāda pavisam rimta nedēļa. Parasti ir tāda sajūta, ka nedēļa sākas svētdienas vakarā un nākamais brīdis, kad var atvilkt elpu no skrējiena, ir ceturtdienas rīts, kad mierīgā gaitā gatavojamies praksei. Tad šonedēļ sanāca tā rimtāk, jo pirmdien pēcpusdienā un otrdien no rīta Mažis nebija, tā ka varējām savā nodabā pildīt mājasdarbus, bet trešdienas pēcpusdienā Ģirts Prāmnieks nebija, un atkal varējām mīlīgi patstāvīgi pastrādāt.
Kaut kad agrāk Kristīna Ēce stāstīja par personību tipiem un veidiem, kā kurš tips atjauno enerģiju. Intravertais enerģiju atjauno, ja viņš var būt kādu laiciņu viens pats, atiet no sabiedrības un cilvēkiem, savukārt ekstravertais atjauno spēkus, aizejot uz kādu tusiņu un sakomunicējot ar cilvēkiem.
Man laikam ir kaut kāds trešais variants, vismaz šobrīd Gregora skolā. Man nav īsti izteikts, vai es spēkus iegūstu, esot viena pati vai kopā ar citiem. Spēkus es atgūstu tad, kad es varu kaut ko praktiski padarīt, kad redzu kādu sava darba gala rezultātu. Nav svarīgi viena pati vai kopā ar cilvēkiem, bet galvenais, ka tā nav klausīšanās un uzņemšana, bet ka tā ir kaut kā darīšana, kaut kā veikšana vai veidošana. Tas sniedz gandarījumu un jaunu spēku pieplūdumu jauniem varoņdarbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru