Nu, pēc šitāda trakuma ir tomēr jāatstrādā! Tad nu turējāmies uz goda!
Ar divām mašīnām braucām pie Skuškas uz Alsungu novadīt Ziemassvētku/Adventa pasākumu! Programmas nekādas, toties pilna dūša apņēmības. Vadības nekādas- paši uz savu roku! Īstenībā jāsāk domāt- vai mums vispār ir vajadzīga prakses vadība? Mēs paši saorganizējamies- auto ir, tehnika ir, balsis ir, talanti ir, apņēmība un dūša vairāk nekā sajēgas- un tik dur uz priekšu!
Nu, nekāds baisi lielais pasākums tas nebija, taču pieredze paliek pieredze. Padziedājām dziesmas, palūdzāmies, parunājāmies, un galvenais paklausījāmies par skautiem. Skuška ir riktīgs entuziasts skautu padarīšanās, un tāds jau viegli vien aizrauj līdzi citus. Man arī gandrīz vai āķis lūpā. Tad nu šis mums izstāsīja par to, kāpēc tas ir tik ļoti saistoši puišeļiem, un kāpēc tas arī ir svarīgi. Tad nu varbūt mums izdosies arī kaut kāda sadarbība ar viņiem.
Man jau kā tādai dabas meitai daudz labāk patiktu dzīvoties ar puikām pa mežu un mēģinot uzsliet telti, ja līdzi ir tikai guļammaiss un nazis, nevis sēdēt Rīgā un kārtot LELB papīrus un atskaites par draudzes darbu ;(
Beigās dabūjām balvu- ekskursiju uz Ēdoles baznīcu un zem tās esošo kriptu.
Baznīcas sakristejā esot notikušas vienas no pirmajām sanākšanām Latvijas valstiskuma veidošanai. Tā lūk, nav nekāda sīkā lauku baznīcele. Soli esot melnā krāsā, lai atgādinātu baznīcēniem par to grēcīgumu. 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru