Nevar šitādu sniegu laist garām. Ziemas prieki jāizbauda, kamēr vēl ir. Tā nu nolēmām doties pastaigāties- varbūt aiziet uz kādu kalnu pašļūkt uz plēvēm vai aiziet uz mežu. Kā gadījās, kā ne, aizdevāmies uz mežu, bet līdzi paņēmām arī Sofiju ratos. Liels bija mūsu pārsteigums, kad izrādījās, ka sētnieki vēl nav paspējuši notīrīt sniegu, kas 2 dienas snidzis gandrīz bez pārstājas. Tad nu dabūjām stiept ratus pa sniega kupenām, kas burtiski sniedzās līdz ceļiem. Gluži kā vecvecāku stāstos par viņu bērnību.
Mežs bija fantastisks. Gluži kā Nārnijas hronikās. Atradām pat tādu kā zaru būdiņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru