Mājas. Mājas. Saki, ko gribi, bet Torņakalna baznīca ir un laikam vienmēr paliks manas mājas. Tā neatkārtojamā sajūta, kas pārņem atrodoties tur, ir īpaša māju sajūta. Lai kādas arī būtu tavas mājas, taču tās ir tavas mājas- vieta, kur esi uzaudzis, kur esi izcīnījis daudz cīņu, kur esi daudz saņēmis no Dieva.
1 komentārs:
Jā, pirma draudze ir kas ļoti nozīmīgs. Palaikam, dziedot "Svēts ir", atceros, cik cvinīgi tas skanēja manā iesvētību dienā (pirms gandrīz 12 gadiem) - tiešām tā, it kā eņģeļi debesīs dziedātu līdzi. :)
Un tad vairs nav svarīgi, ka līdz mielēm esi paspējis izbaudīt arī vairumu(mēģināšu nebūt iedomīga un neteikšu, ka visas) draudzes dzīves ēnas puses un sāpīgas vilšanās.
Pirmā draudze ir īpaša vieta, un kaut kā esmu tur joprojām - lai gan ik pa dažiem gadiem rodas ideja aizklīst kur citur, tomēr īstu aicinājumu to darīt laikam neesmu saņēmusi.
Ierakstīt komentāru