Riktīgi trakā prakse. Izvazājāmies pa ļoti daudzām palātām. Taču trakākais piedzīvojums bija Ēvai ar Inetu, kuras ātri vien slimnieces izmeta no palātas, skaidri norādot, ka viņas negrib neko kopīgu ar Dievu, ka viņas ir velns utm. Pēc tam veltīja asas piezīmes par eņģelīti, ko meitenes uzdāvināja vienai slimniecei. Taču mūsējās jau nav ar pliku roku ņemamas. Tās tik viegli nepadosies. Tad nu beigās, kad jau visas palātas bija apstaigātas, mēs visas aizgājām pie šīs kareivīgās palātas, iekšā gan negājām, bet ārpusē pie durvīm (durvis vaļā) nodziedājām adventa dziesmu no baznīcas dziesmu grāmatas.
Turklāt vēl mums atnāca kāda koša doma, proti, ka cilvēkus, kas ir slimnīcā, ir grūti piedabūt atnākt uz svētbrīdi, pat ja tādu izdotos noorganizēt baznīcas telpās, pat ja izdodas piesaistīt mācītāju. Taču Alfa kursu ar konkrētām lekciju tēmām gan varētu uzorganizēt, jo tad cilvēki dabū dzirdēt kaut ko konkrētu un specifisku, man šķiet, ka cilvēkiem patīk klausīties sprediķus/lekcijas, it īpaši, ja viņi jau iepriekš zina, par ko būs tēma. Tad nu skatīsimies, ko mēs varam sabīdīt šajā virzienā nākamajā pusgadā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru