Šodien mums bija iespēja izvēlēties- kādas lekcijas apmeklēt: kalpošana bērniem vai kalpošana jauniešiem. Man vienmēr ir licies, ka es esmu pārāk nopietna un pieaugusi, lai kaut kādā mērā identificētos ar trakajiem pusaudžiem (traka es gan esmu, bet ne tādā veidā), turklāt tagad arī tīri objektīvi esmu jau gana veca, lai pusaudži vairs nespētu mani uztvert kā līdzīgu, bet tas ir svarīgi jauniešu kalpošanā. Turklāt man nekad nav bijusi nekāda lielā darīšana ar bērniem, un tas man liekas kā lauciņš, kurā patiešām viss, kas tev ir iekšā, tiek izgriezts uz āru, un tā tad arī ir reāla pieaugšana, tas tad arī būtu reāls izaicinājums. Tāpēc nu es izvēlējos bērnu kalpošanu. Redzēs, kā ies, jo līdz kursa beigām būs jāsagatavo kaut kāda programmiņa bērnu pasākuma novadīšanai. Lūk, tas ir kaut kas patiešām jauns priekš manis šajā skolā. Visas pārējās kalpošanas ir savā starpā tomēr samērā līdzīgas un kaut kādas prasmes no vienas vietas var pārcelt uz citu un pielietot tur, pat slimnīcas kalpošanā varēja balstīties uz kaut kādām līdzšinējām pieredzēm citās kalpošanas vietās. Tad nu bērnu kalpošana, man šķiet, ir tāda, kurai nav nekā līdzīga.
Un tas ir forši :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru