Gavēnis nav nekas cits kā saņemties, apsēsties pretī savam mīļotajam cilvēkam, par kuru dārgāka neviena nav, un kurš tevi mīl un mīlēs, ieskatīties acīs un pajautāt- ko es daru tādu, kas tev īsti nepatīk, vai esmu tevi kaut kā sāpinājusi, par ko neapzinos?
Un tad klausīties- klausīties, kas otram patiešām sāp. Un pārsvarā gadījumu tās nav lietas, ko esam līdz šim paši pamanījuši un par ko uztraucamies. Tās ir pavisam citas lietas. Tāpēc svarīgi uzdot jautājumu un klausīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru