Garā nabagiem pieder debesu valstība

Kāpēc cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem bieži izrāda vairāk sirsnības un mīlestības kā parastie ļautiņi?
Pasaule ir Dieva mīlestības radīta un pilna ar to, mūs katru Dievs mīl ar sirsnīgu mīlestību, vienmēr ir mums blakus kā labs draugs un brālis. Viņš skumst ar mums kopā, kad krītam kārdināšanās un pieviļam sevi un Viņu. Tomēr Viņš nepamet un palīdz mums izkļūt no ķezas, kur esam iekrituši.
Viņš aicina mūs ar tādu pašu sirsnību izturēties pret pārējiem cilvēkiem, kurus Viņš mīl tik pat sirsnīgi.
Taču, kad ieslīgstam ikdienas rūpēs, savu vajadzību apmierināšanā, sapņos par glaunu dzīvi, mantām, sasniegumiem utt., tad diezgan drīz kļūstam neapmierināti ar apstākļiem vai cilvēkiem, kas neļauj mums sasniegt šos vēlamos mērķus, un mēs ātri aizmirstam par šo mīlestības pilno pasauli, pazūd smaidi sejās, pazūd pacietība, pazūd sirsnība un piedošana.
Cilvēkam, kuram nav jātiecas pēc visām šīm vēlmēm, ir vieglāk neaizmirst, ka pasaule ir Dieva mīlestības radīta.
Tāpēc.

Nav komentāru: