Mīlestība ir sirsnīga otra pieņemšana.
Mīlestība ir piedošana.
Mīlestība neskatās atpakaļ, tā skatās uz cilvēka labo sirdi, tā skatās uz dievišķo cilvēkā
Mīlestība
Mīlestība ir ļaušana otram būt par sevi.
Mīlestība ir sirsnīga otra pieņemšana.
Mīlestība ir piedošana.
Mīlestība neskatās atpakaļ, tā skatās uz cilvēka labo sirdi, tā skatās uz dievišķo cilvēkā
Mīlestība ir sirsnīga otra pieņemšana.
Mīlestība ir piedošana.
Mīlestība neskatās atpakaļ, tā skatās uz cilvēka labo sirdi, tā skatās uz dievišķo cilvēkā
Cilvēka uzvedību nosaka tas, ko viņš domā par sevi. Nevis otrādāk. Cilvēks visticamāk nemaz nepamana to savu uzvedību, kas neierakstās viņa iekšējā priekšstatā par sevi, kāds viņš ir. Viņš redz savu uzvedību tikai kā pierādījumu savam pašvērtējumam, nekad kā pretargumentu.
Ja cilvēks jūtas, ka ir draņķis un neveiksminieks, tad viņš gribēs, lai viņa ķermenis un ārējais izskats apliecinātu šo iekšējo cilvēku. Tāpēc cilvēki piedzeras un uzvedas tik necienīgi.
Tāpēc vēl jo svarīgāk ir teikt labus vārdus cits citam, lai cilvēks neiegrimst kaut kādā sevis nicināšanā, kas noved pie fiziskas sevis mocīšanas.
Jo pats nemaz neierauga, ka nav tāds, kādu sevi iedomājas.
Ja cilvēks jūtas, ka ir draņķis un neveiksminieks, tad viņš gribēs, lai viņa ķermenis un ārējais izskats apliecinātu šo iekšējo cilvēku. Tāpēc cilvēki piedzeras un uzvedas tik necienīgi.
Tāpēc vēl jo svarīgāk ir teikt labus vārdus cits citam, lai cilvēks neiegrimst kaut kādā sevis nicināšanā, kas noved pie fiziskas sevis mocīšanas.
Jo pats nemaz neierauga, ka nav tāds, kādu sevi iedomājas.
ak, jel piedodiet, visi vēl dzīvie
Tā, nu, tagad viena augstprātīga frāze.
Kristieši tomēr ir gudrāki cilvēki nekā pārējie. Viena iemesla dēļ.
Uz nāves gultas katrs kļūst gudrāks un sakārto pa plauktiņiem, kas dzīvē bija vērtīgs, kas ne un novērtē patiesās lietas.
Bet diemžēl viņi pēc tam drīz vien nomirst.
Savukārt kristiešiem vēl ir laiks tās visas gudrās atziņas vēl īstenot dzīvē, jo viņi uz nāves gultas ir jau krietni agrāk- kad uzticas Dievam un sāk dzīvot pēc Viņa padoma un vadības.
Kristieši tomēr ir gudrāki cilvēki nekā pārējie. Viena iemesla dēļ.
Uz nāves gultas katrs kļūst gudrāks un sakārto pa plauktiņiem, kas dzīvē bija vērtīgs, kas ne un novērtē patiesās lietas.
Bet diemžēl viņi pēc tam drīz vien nomirst.
Savukārt kristiešiem vēl ir laiks tās visas gudrās atziņas vēl īstenot dzīvē, jo viņi uz nāves gultas ir jau krietni agrāk- kad uzticas Dievam un sāk dzīvot pēc Viņa padoma un vadības.
Tablete jaunai dzīvei
Reizēm cilvēki pārmet Dievam, tad kāpēc nevarēja radīt tādus cilvēkus, kas dara labu, mīl Dievu utt. Tad nebūtu ļaunuma pasaulē. Pašiem dzīvot labāk.
Bet Dievs ir radījis tableti, kuru ieņemot, vari kļūt par tādu cilvēku. Diemžēl nevari pieņemt lēmumu citu vietā, bet vismaz par sevi gan.
Apēd Svētā Gara tableti (kristību šī vārda patiesajā nozīmē), un tava sirds būs transformēta, tevī būs iestrādāts kods, lai tu būtu atkarīgs no Dieva, mīlētu Viņu un darītu tikai labu. Un, pat ja kādreiz sanāk izdarīt ko ļaunu, tad pēc tam kļūst tik nelabi, ka to vairs negribas atkārtot.
Bet Dievs ir radījis tableti, kuru ieņemot, vari kļūt par tādu cilvēku. Diemžēl nevari pieņemt lēmumu citu vietā, bet vismaz par sevi gan.
Apēd Svētā Gara tableti (kristību šī vārda patiesajā nozīmē), un tava sirds būs transformēta, tevī būs iestrādāts kods, lai tu būtu atkarīgs no Dieva, mīlētu Viņu un darītu tikai labu. Un, pat ja kādreiz sanāk izdarīt ko ļaunu, tad pēc tam kļūst tik nelabi, ka to vairs negribas atkārtot.
Brīnumi
Mani tomēr nepamet viena doma attiecībā uz jautājumu- kāpēc mēs redzam tik maz brīnumus sev visapkārt? Īpaši tādus brīnumus, kas ir spēcīgi un pat neticīgajam skaidri redzami.
Proti, ja mēs nedarām neko traku Dieva dēļ, tikai dzīvojam miermīlīgu dzīvi, baidoties sašūpot esošo stāvokli, kādu aizvainot, kaut ko nojaukt, kaut ko sabiedrībā (ticīgo sabiedrībā) nepieņemamu izdarīt, kaut ko, kas prasa aklu ticību Dievam bez nekādiem veselā saprāta, fizikas un ekonomikas likumu pamatojumiem, tad arī Dievs neko ārkārtēju mūsu dzīvēs nedara.
Cik miermīlīga ir mūsu ticības dzīve, tik nemanāmi un miermīlīgi ir Dieva brīnumi.
Eh, kā gribas sašūpot kādu laivu !!!!!!!!!!!!!!
Proti, ja mēs nedarām neko traku Dieva dēļ, tikai dzīvojam miermīlīgu dzīvi, baidoties sašūpot esošo stāvokli, kādu aizvainot, kaut ko nojaukt, kaut ko sabiedrībā (ticīgo sabiedrībā) nepieņemamu izdarīt, kaut ko, kas prasa aklu ticību Dievam bez nekādiem veselā saprāta, fizikas un ekonomikas likumu pamatojumiem, tad arī Dievs neko ārkārtēju mūsu dzīvēs nedara.
Cik miermīlīga ir mūsu ticības dzīve, tik nemanāmi un miermīlīgi ir Dieva brīnumi.
Eh, kā gribas sašūpot kādu laivu !!!!!!!!!!!!!!
Bērni
Reizēm Dievs ir kā tēvs, kurš ātrumā sajauc, kā kuru bērnu sauc :)
Tu lūdz, lai Dievs parāda, cik ļoti Viņš mīl tavu brāli vai māsu, lai tu arī varētu viņu mīlēt kā Dievs mīl, bet Viņš parāda, cik ļoti Viņš mīl tevi pašu.
Tu lūdz, lai Dievs parāda, cik ļoti Viņš mīl tavu brāli vai māsu, lai tu arī varētu viņu mīlēt kā Dievs mīl, bet Viņš parāda, cik ļoti Viņš mīl tevi pašu.
Brāļi un māsas
Ja Jēzus būtu gribējis, lai attiecības starp Viņa draudzes locekļiem būtu tādas, kādas tās ir šodien, nu, vismaz lielākajā daļā luterāņu draudžu, tad JD kristieši netiktu apzīmētu ar vārdiem brālis un māsa vai draugi.
Tad mēs tiktu saukti par vienaudžiem, cilvēkiem ar atsevišķos jautājumos līdzīgiem uzskatiem, vienas ēkas uzturēšanas sponsoriem, viens otra pakauša aplūkotājiem vai tam līdzīgi.
Brālis, māsa, draugi- nu, tas ir kaut kas pavisam cits praktiskā dzīvē, ja tā padomā.
Tad mēs tiktu saukti par vienaudžiem, cilvēkiem ar atsevišķos jautājumos līdzīgiem uzskatiem, vienas ēkas uzturēšanas sponsoriem, viens otra pakauša aplūkotājiem vai tam līdzīgi.
Brālis, māsa, draugi- nu, tas ir kaut kas pavisam cits praktiskā dzīvē, ja tā padomā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)