Apliecinājums

Jautājums, vai Bībelē ir vai nav kļūdas. Bet ja uzdodam šādu jautājumu, tad pirms sniegt iespējamās atbildes, jānoskaidro kritēriji un metodes, kas ļautu atbildēt uz šo jautājumu. Šeit, tāpat kā jautājumā par Dieva eksistenci kā tādu, arī jautājumā par Dieva vēsturisko liecību labākais (faktiski- vienīgais) atbildes sniedzējs ir Dievs. Tas, protams, noved sava veida strupceļā, taču citas izejas nav. Tālāk seko jautājums- kā vislabāk dzirdēt Dieva atbildi uz šo jautājumu? Un tā neapšaubāmi ir pati Bībele, kas sniedz visprecīzāko iespējamo liecību par Dievu. Tāpat kā ar pasaules līdzekļiem nevar noskaidrot Dieva eksistenci, tāpat arī ar pasaules līdzekļiem nevar izzzināt, kāds ir Dievs- jāmeklē Dieva paša apliecinājumi par šīm 2 lietām. Uz pirmo Viņš atbild personīgi, bet uz otro- arī personīgi, bet lielākā mērogā- caur Bībeli. Līdz ar to nākamā autoritāte jeb avots informācijā par Dievu ir baznīca, jeb ticīgie, kuri saņēmuši personīgus Dieva apliecinājumus. Proti, baznīcas pieredze, tradīcija un mācība, paļaujoties uz to, ka cilvēku lūgšanas un ticības dzīve arī ir laba Dieva liecība par sevi- caur viņiem Dievs ir atbildējis uz jautājumu par Bībeles uzticamību. Diemžēl zinātne, kas nemeklē Dievu pašu, nevar saņemt atbildes par Dieva esamību, jo tā nemeklē Dievu, bet gan sevi. Dievu nevar apliecināt neviens cits kā Dievs pats. Vismaz galēju atbildi neviens cits nevar sniegt un visu citu atbildēm vienmēr būs pretargumenti. Tai pat laikā baznīcas tradīciju nevaram pielīdzināt Bībelei tā ir tikai 2.vietā. Un 3.vietā ir katra ticīgā pieredze jeb Dieva apliecinājums katram ticīgajam personīgi. Un tikai pēc tam var sekot zinātniski argumenti no šīs pasaules dimensijām.