Jesajas 44:3-4


"Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm."


Un straumes nāks tuksnesī. Kā vulkāna izvirdums šļāksies ūdens. Spēcīgs un varens.
Un tas ūdens apklās visu, tas nomierinās visu, nekas vairs nepaliks sauss, viss būs ūdens apņemts. Un ūdens neaptrūks. Tas nebūs no pudelītes vai uz svara. Tas plūdīs un plūdīs devīgi. Un apņems visu. Kā lietus, kā puķu kalns, kā mūzika. Tas plūdīs, neskatoties kurp. Tas plūdīs visur un apņems visu. Tā būs gana, lai apklātu visu zemi. Gana visiem. Gana vienmēr. Un reiz nonācis tā ceļā, vairs nevar palikt viens, tevi apņem un nomazgā šī straume. Tā dod savu dzīvību katram, kas tajā.



Nav komentāru: