Presē un organizācijās tiek veltīti diezgan skarbi izteicieni tiem, kas pie atbildīga un labi apmaksāta amata tikuši pēc pazīšanās, jo ir čomi kādam augstāk stāvošam. Kolēģi tādus zākā par neprofesionāliem, amatam neatbilstošiem. Zūdās, ja būtu noticis atklāts konkurss, tad būtu atrasts piemērotāks kandidāts. Bet šis te, lūk, ir ticis nevis tāpēc, ka spētu rīkoties organizācijas labā, bet, tāpēc ka ir augšējā ieliktenis, lai spēlētu pēc augšējā stabules, nerēķinoties ar reālo situāciju.
Kaut kas līdzīgs ir ar svētajiem (Kristum nošķirtajiem) un vietām, kur tie ir ielikti. Viņi tur ne vienmēr ir ielikti tāpēc, ka ir labākie profesionāļi, bet gan tāpēc, ka viņi ir viegli vadāmi no augšējā (Kristus) puses, un augšējais var paļauties, ka ieliktenis darīs kā viņam tiks teikts. Un par to saņem neadekvāti lielu atalgojumu.
P.S. Uzsvars, protams, nav uz neprofesionalitāti, bet uz nepelnīto izvēli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru