Ir radušās diezgan smagas, bet ne obligāti negatīvā nozīmē, pārdomas par Bībeles studijām Imantas draudzē. Kopš sevi atceros kā Baznīcai piederīgu, esmu vienmēr gribējusi piedalīties kādā Bībeles studijā, kur katrs pats mājās izlasa kādas Rakstu vietas, pārdomā tās un, sanākot kopā, pārrunā tās, daloties savās atziņās. Ātri vien vīlos, jo nespēju atrast tāda veida Bībeles studiju. Bija vai nu tādi evaņģelizācijas pasākumi, kuri bija domāti drīzāk neticīgo cilvēku izaugsmei, vai arī bija lekcijveida pasākumi, kur mācītājs runā, bet grupiņa nediskutē. Bet man svarīgie noteikumi bija: 1) mājasdarbi, lai nav tā, ka cilvēki atnāk nesagatavojušies un apmainās savām jau mēnešiem un varbūt pat gadiem muļļātām atziņām un standarta frāzēm un 2) diskusijas, jo es ticu, ka tieši pārrunājot savas atziņas, mēs varam doties tālāk savā izaugsmē un gūt arvien jaunas atziņas. Turklāt man ir nepiepildīta vēlme dalīties tajā, ko es esmu uzzinājusi, un dalīties nevis sprediķa formā, bet pārrunu formā.
Tā nu es Imantā iesāku Bībeles studiju mājas grupiņu. Atnākot uz Gregora skolu, bija doma, ka varēšu turpināt tajā piedalīties, vismaz daļēji, jo tā notiek ceturtdienu vakaros, kad skolā ir prakse, un studenti izbrauc uz prakses vietām. Tad nu es, kam prakse ir pansionātā Āgenskalnā, varētu atvest pārējos studentus uz turieni, bet pati tikmēr aizšaut uz Imantas Bībeles studiju, un vakarā atkal visi braukt kopā. Taču tagad uzzināju, ka pansionātā svētbrīdis notiks nevis vakarā, bet gan pa dienu, līdz ar to šie pasākumi nebūs apvienojami. Tagad nu nezinu. No vienas puses tas būtu atvieglojums, ja man nebūtu jāgatavo Bībeles studijas Imantai, jo šeit tam laiks ir tikai pirms 8:00 no rīta. No otras puses- tur tomēr ir mana sirds, un negribas to atstāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru