Gājiens bija varen jauks un jautrs un beigās jau sākām pat skaļi dziedāt "Pateicos" dziesmu.
Gājiena beigās nonācām vēlreiz pie katoļu baznīcas, jo Andrejs Mediņš bija aizrunāts, lai pastāstītu mums vairāk par šo baznīcu un sevi.
Baznīca, kā jau minēju tikko pabeigta. Cik sapratu no priestera, tad tā celta bez ārzemju finansējuma. Turklāt ērģeles, kuras maksāja 19 tk.Ls, pirktas par Saldus iedzīvotāju naudu, kas saziedojuši šo summu. Draudzes locekļi esot izmantojuši Liepājā noskatītu metodi- sadalīt pilsētu vairākos sektoros un uz katru sektoru iet kāds draudzes loceklis un pastāsta cilvēkiem par iespēju noziedot 1Ls draudzes topošajām ērģelēm. Esot bijusi viena tante, kura esot gājusi uz prokuratūru vākt ziedojumus, bet gājusi ar tādu attieksmi, ka ne jau sev viņa vāc, bet Jēzum, līdz ar to viņai bija pilnīgi vienalga, kā cilvēki reaģē. Viņa tika mesta ārā no kabinetiem, taču ienākot kādā citā kabinetā, kur darbinieks noziedo naudu un redzot kabinetā ienākot to, kas iepriekš tanti izsviedis, pavaicā, vai šis jau arī ir noziedojis, tādejādi tam izmetējam arī nākas kaut ko noziedot. Un tādā garā.
Daudz būvmateriālu un citu lietu viņiem esot saziedots. Bet vispār, priesteris norādīja, lai celt baznīcu tur jābūt nenormālam, tur ar gribas spēku vien ir par maz. Taču viņš var teikt, ko viņš grib- tas, ka 2miljonus latu viņi ir savākuši Latvijā baznīcas celtniecībai un nu tā baznīca ir gatava- tas man ir tāds iedrošinājums, ka jau tagad gribās laist gaisā baznīcas celtniecības akciju Imantā!!!
Vēl priesteris pastāstīja vairāk par altāri. Būšot vēl augšdaļa un apakšdaļa. Altāri veido 3 akadēmijas studenti, un īpaši izcelti ir Pāvils un Pēteris, kuru skulptūras ir novietotas abpus centrālam altārim. Baznīca ir celta Pāvila un Pētera godā. Kad logos tiks ieliktas vitrāžas, tad baznīca kļūs drusku tumšāka, un uz altāri tiks laists apgaismojums- atbilstošajā liturģiskā gada perioda krāsā. Turklāt akmens mestās ēnas pastiprinās šo krāsu. Baznīcas pašā centrā vienā no grīdas akmens flīzēm ir izveidota iekosta ābolīša forma. Īsākais pestīšanas stāsts esot, ka caur grēkā krišanu nāca žēlastība/pestīšana, tāpēc tas ābols izcelts baznīcā. Turklāt pašā baznīcas centrā esot arī spēcīga enerģētiska plūsma, kurā nav ieteicams stāvēt līgavām, jo tās varot noģībt.
Mediņš iepriekšējā dzīvē esot bijis daiļdārznieks, līdz ar to dārz ap baznīcu top vienlaicīgi ar baznīcu. Atšķirībā no tradicionālā baznīcu izkārtojuma šeit sakristeja nav vis pie altāra, bet ir pie ieejas baznīcā, un dievkalpojums sākas ar to, ka mācītājs iet uz altāri caur baznīcu, un beidzas, kad viņš tādā pat veidā iziet. Turklāt arī cilvēkiem, kuri vēlas ieiet pie mācītāja, nav jākautrējas, ka citi redz, kur viņš iet.
Varēja just, ka priesteris ir ļoti apmierināts ar ērģelēm. Viņš arī tā kā pats drusku uzprasījās nospēlēt kaut ko. Viņš gan atzīmēja, ka ērģeles vienmēr spēlējot plikām kājām. Amizanti bija, ka tās kurpes, kuras viņš novilka, bija tās pašas, ar kurām viņš kalpoja rīta dievkalpojumā, proti, brūnas sporta sandales ar klipšiem un bez zeķēm. Izskatījās pēc sava veida askēta. Un ērģeles tiešām forši skanēja.
Vēl par baznīcu varu piebilst, ka pašā baznīcā esot arī aukstuma telpa, kur uzglabāt mirušos, līdz ar to tiek atvieglota bēru ceremoniju noturēšana, ja nelaiķi izvada no baznīcas. Un pēdējā lieta attiecībā par baznīcu- pagraba kapellā viņi veido ikonostasu, kurš būšot dažādā veidā salokāms, un atbilstoši svētkiem vai gada liturģiskajam posmam, varēs pavērst pret cilvēkiem kādas īpašas ikonas. Mēs redzējām tikai pašas ikonas- no abām pusēm apgleznotas, kas vēlāk tiks liktas kopā, veidojot ikonostasu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru