1.septembris (1)

Rīts sākās ar Laudes rīta lūgšanu, kuru nelaimīgā kārtā drusku nokavēju :( Secinājums viens- man ne tikai nepatīk kaut ko kavēt, bet ka man obligāti pirms lūgšanām jāierodas kādu brītiņu ātrāk, lai es paspētu noskaņoties, jo uzreiz ielekt lūgšanā nav īsti iespējams.
Diena bija fantastiska- silta un saulaina- kā jau pienākas 1.septembrī. Pēc īsas plānošanas stundas devāmies uz katoļu baznīcu, kur piedalījāmies ekumēniskajā dievkalpojumā par godu mācību gada sākumam. Tā ir pavisam jauna katoļu baznīca Saldū, kas tiks konsekrēta tikai sestdien. Pilnīgi apaļa ķieģeļu baznīca ar akmens apdari grīdai un altāra daļai. Pats altāris bija fantastisks- milzīgs akmens bareljefs- apmēram 1,5 m plats un kādus 8m augsts. Grūti pateikt precīzi, jo kamēr biju baznīcā, tikmēr nepadomāju novērēt izmēru metros. Man jau ir vājība uz baltām lietām, iespējams, tāpēc man tas tik ļoti patika. Bet arī saturs šim altārim bija ļoti uzrunājošs. Krustā sistais Jēzus, kura rokas tur Dievs Tēvs. Tad vēl arī Marijas un eņģeļu tēli un daži simboli. Svētais Gars kā balodis atveidots atsevišķi no bareljefa izveidotā balodī, kas lidinās pie ēkas griestiem.
Baznīca pienāca pilna ar cilvēkiem- skolēniem, skolotājiem, bērnu dārza audzēkņiem un Gregora skolas studentiem. Andrejs Mediņš bija sagatavojis 3 sprediķus- vienu skolotājām par to, lai viņas, atnākot mājās no darba, kļūtu par mīļām mammām un nebūtu vairs skolotājas, otru skolēniem par to, lai viņi mācītos, taču lai neaizmirstu arī blēņas, un trešo Gregora skolas studentiem par to, lai mēs lūdzam par visām skolām. Taču visiem šiem trīs sprediķiem vijās viena doma cauri- mums ir jāiegūst sirds izglītība, nevis intelektuālās zināšanas, bet tieši sirds izglītība.
Pēc dievkalpojuma katrs varēja dabūt pa ābolam un gotiņas konfektei. Tas bija īstā laikā nabaga Gregora skolas studentiem, kuriem brokastis bija pirms četrām stundām, bet pusdienas būs tikai vēl pēc 2 stundām. Tā nu mēs priecīgi soļojām mājup, ēsdami savus našķus :)

Nav komentāru: