Slābums no sestdienas vakara turpinājās arī svētdienas priekšpusdienā, kad negribējās neko darīt, tikai gulēt un slaistīties. Tomēr ap pusdienas laiku izdomāju aizčāpot līdz pilsētai, jo aptvēru, ka svētdienā neviens man pusdienas negatavos un pagaidām neko jēdzīgu ēdamu neesmu iepirkusi. Kā jau gaidīju, svētdienā pilsētas tirgus nestrādāja, tā nu nācās iepirkt dārzenīšus dienišķajā Rimi. Rimi kā jau Rimi, tikai drusku nepamet tā nepatīkamā sajūta, ka šis ir vienīgais Rimi pilsētā, un nevari īsti cerēt aizbraukt uz kādu citu, varbūt drusku līelāku Rimi, lai nopirktu to, ko nevar dabūt šajā Rimi. Bet nu- tie ir dzīves sīkumi.
Taču interesantais un amizantais bija tas, ka izejot no skolas, kas atrodas kalna galā, spīdēja saule, bet ielejā, kur atrodas Rimi sāka līt lietus, un atpakaļ nākot pie skolas atkal bija sauss. Kalnu klimats- saproties ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru