Jau iepriekšējā vakarā atbraucu uz Rīgu, braucot caur Rendu un no Dinas un Vijas dārza atvedot pilnu bagāžnieku ar āboliem, kabačiem un gurķiem. Tagad nu studenti var pārtikt no šīm rudens veltēm vien. Draudzes valdes sēde arī forši izdevās. Inga pastāstīja par kādu skandināvu misionāru, kurš savukārt esot dalījies savā pieredzē Somijā, kur notiek atmodas stadionu izmēros. Cilvēki sāk raudāt un sūdzēt viens otram grēkus. Gluži kā Finneja grāmatā par atmodām. Inga, kas ir tikpat racionāla būtne kā es, šajā pasākumā Rīgā arī esot izjutusi tik spēcīgu Svētā Gara klātbūtni, ka arī viņas kājas kļuvušas mīkstas un viņa esot nokritusi no viena pirksta pieskāriena. Tas tiešām bija iedvesmojoši, it īpaši pēc spēcīgajām rekolekcijām par misijas svarīgumu.
Vakarā mūs aplaimoja pagājušā gada studenti un uzrīkoja mums pankūku vakaru. Tas bija īpaši izdevies pasākums, jo kā izrādījās pa dienu esot pazudusi elektrība daļā skolas, un tā kā nācās visiem sanākt omulīgajā virtuvītē, kura bija viena no retajām telpām, kur bija gaisma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru