Dievkalpojumā dziedājām Taize dziesmu "Dod sirdī mieru". Manī radās pretruna ar šiem vārdiem. Vismaz šajā dienā. Miers var būt arī negatīva lieta. Kad ir miers, tad nekas nenotiek, tu samierinies ar to, kur tu atrodies, kādu stāvokli ieņem, kāds esi. Taču tas nav tas, ko es vēlos, vismaz ne šobrīd. Es negribu samierināties ar visām tām kaitēm, kas manī ir. Es negribu būt mierā ar tām un nomierināties, tās redzot. Es gribu sirdī nemieru par to visu un varbūt par vēl kaut ko, lai vairāk lietas tiek paceltas augšā un es varu no tām atbrīvoties, nevis ka nosēžas mierā dibenā.
Protams, tai dziesmā bija runa par cita veida mieru, taču man šobrīd tiešām miers nav vēlams. Spēks, pacietība, izturība, nodošanās. Tas gan ir šobrīd vajadzīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru