Bet tā ir- pēc sūrām cīņām nāk lieli svētki. Ja nav sūru cīņu, arī svētki nav nekādi dižie. Kad tu esi nocīnījies līdz spēku izsīkumam visu nedēļu ar savu grēcīgo dabu, ne uz mirkli neatvilkdams elpu, bet vienalga ik pa laika krizdams, tad grēksūdzes absolūcijas vārdi, pat ja tie tiek teikti publiskajā grēksūdzē dievkalpojumā un ne tev personīgi, vienalga ir kā milzu iepriecinājums un stiprinājums. Tu saproti, ka visas tās reizes, kad neesi godam turējies šajā cīņā, ir tev piedotas, jo "jūs gribat Viņa Svētajam Vārdam paklausīt", kaut arī ne vienmēr esi spējis to izdarīt. Tas ir kā trenneris pēc izgājiena sacensībās apķer un iedrošina.
Tāpēc ir riktīgi forši, ka skolas dievkalpojums ir tieši piektdienas pēcpusdienā. Tas ir kā garīgo spēku atjaunošana. Fiziskos spēkus varēs atjaunot pēc tam- brīvdienās, taču vispirms ir jāatjauno garīgie.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru