14.oktobris (2)

Šodien Wally Schoon lekcijā izvērtās ļoti plaša diskusija par lūgšanu „Mūsu Tēvs” un tās tulkojumu Zviedrijas baznīcā. Proti, viņi ir oficiāli iztulkojuši frāzi „un neieved mūs kārdināšanā” kā „un neieved mūs pārbaudījumos” vai kaut kā tam līdzīgi, jo grieķu valodā šim vārdam ir abas nozīmes- gan kārdinājums, gan pārbaudījums. Godīgi pateikšu, man tie argumenti nešķita pārliecinoši, lai viennozīmīgi pateiktu, ka šajā vietā ir jālieto vārds „pārbaudījums” un nevis „kārdinājums”. Pēc viņa teiktā varēja atstāt gan tā, gan tā. Taču man patika doma, kas radās man pašai. Proti, Dievs nav kārdinātājs. Tas ir rakstīts Bībelē. Taču mēs paši nereti noliekam sev priekšā dažādus kārdinājumus un tad pūlamies cīņā ar tiem. Un tad, ja mēs neatsakāmies no šiem saviem kārdinājumiem, tad Dievs var mūs atstāt tajos un pat nocietināt sirdis. Tas arī ir rakstīts Bībelē. Tad nu lūk, varbūt Tēvreizē ir domātas tieši šīs kārdināšanas, uz kurām mēs paši gribam doties, bet lūdzam Tēvu, lai Viņš mums to neļauj darīt un lai neatstāj mūs tajās.