Vakarā sākās manas draudzes Alfa nedēļas nogale. Diemžēl Dobeles draudze, ar kuru kopā bija plānots organizēt šo pasākumu, attiecās, un mēs bijām dikti maz. Laikam tikai kāda puse no Alfa kursa cilvēkiem atbrauca uz Saldu. Taču tie, kas atbrauca, jau no pirmajiem soļiem, ko viņi spēra skolā, izskatījās ļoti smaidīgi, priecīgi un laimīgi.
Gregora skola man īstenībā ir iedevusi vienu interesantu pieredzi. Dzīvojot Rīgā un apmeklējot parasti tikai kādus lielus un profesionāli noorganizētus pasākumus, man kaut kur ir iesēdies, ka visam ir jābūt perfekti atstrādātam, lai tas būtu derīgs konkrētā pasākuma apmeklētājam. Taču, dzīvojot Gregora skolā, es sapratu, ka rīta lūgšanu var noturēt arī pavisam vienkārši, ka tas nekas, ka kāds kaut ko sajauc, kaut ko nokavē, kaut ko izdara ne tā, arī slavēšana var būt pavisam vienkārša, tai nav jābūt nevainojamai. Lietas var darīt arī vienkārši, un tas nemazina to cilvēku prieku, kas tajā piedalās, pat ja viņi redz kaut kādas nepilnības. Tāpēc arī man šajā nedēļas nogalē bija pilnīgs miers gan vadot lūgšanas, gan slavēšanu- tā vienkārši, bez nekā īpaša, īsi un jauki. Sajuka ik pa laikam kaut kas, taču rīdznieciskais satraukums par tādām lietām pat tuvu netuvojās tādos brīžos.
1 komentārs:
:)
es arī ik palaikam to mācos :)
Ierakstīt komentāru