22.oktobris

Vakar mazajā grupiņā spriedām par Dieva mīlestību un lūgšanām. Tā doma, kas man pašai visvairāk uzrunāja un patika, bija tā, ka tajā, ka Dievs atbild uz mūsu lūgšanām svarīgākais nav vis tas, ka mēs dabūjam to, pēc kā esam lūguši un tagad varam priecāties, bet gan tas, ka Dievs ir uzklausījis, ka Viņam tas ir bijis svarīgi mums atbildēt- neatkarīgi no tā, kas praktiski izmainījās. Līdzīgi kā tad, kad kāds draugs uzdāvina kādu dāvanu- nav svarīgi, kas tā ir par dāvanu, svarīgi, ka draugs tev ir kaut ko uzdāvinājis. Atbildētās lūgšanās lielākais prieks ir par to, ka tajās tu vari sastapt dzīvo Dievu.