Vakarā, braucot mājās no prakses, klausījāmies Tumsu, un Freimanis riktīgi iekačāja. Tā vien gribējās līdz Liepājai braukt ar muzonu uz visskaļāko un dziedāšanu līdzi:
tu esi mAaAns drAAaAAaugs....
Kaut kā baigi sagribējās diseni! Nu tādu- pa pusei koncertu, pa pusei diseni. Kur varētu kārtīgi izbļauties līdzi dziesmām un izlēkāties. Atceros, pēdējā reize faktiski bija Baznīcas dienās Alūksnē, kad mēs pa skatuvi dragājām un ārdījāmies.
Kaut kā viss tā pārāk mierīgi notiek. Pietrūkst laikam flamenko, kur izdauzīt kājas vai kāds cits tāds trakais pasākums. Arī pabļaustīties līdzi gribās.
Smieklīgi, ka sestdien braucot uz Rīgu, autobusa šoferis bija uzgriezis Radio SWH un tur tieši Freimanis tika intervēts "Ar dziesmu par dzīvi". Sagribējās Tumsas CD.
Starp citu, grupas nosaukumam neesot nekāda baigā nozīme. Vienkārši viens no grupas esot gājis pa ielu un gribējis izdomāt nosaukumu ar 5 burtiem. Tā nu tapa nosaukums Tumsa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru