1.novembris

Nu tā, noklausījos vēlreiz rekolekciju pēdējo lekciju, kuru vienīgo dzirdēju tiešajā.
Tas galvenais, ko es negribētu aizmirst, ir tā sajūta, kas bija, klausoties Arta minētās pazīmes, pēc kurām spriest, ka esmu atkritis no Dieva. Proti, sava veida panika, lai tas tā nekad nenotiktu, lai nekādas lietas neienāktu manā dzīvē, kas aptumšotu attiecības un dedzību pēc Dieva, lai neizaugtu kaut kādi ērkšķi, kas nomāktu ticību ar rūpēm, raizēm un pasaules kārībām.
Tajā pat laikā tas uzskaitījums bija arī kā liels iedrošinājums, jo pēdējā laikā es tiešām neredzu daudz no šīm pazīmēm, gluži otrādi- arvien vairāk parādās dzīvo attiecību pazīmes. Tas arvien vairāk liek priecāties Dievā par to, kā Viņš gādā.
Nu tad tā, šīs ir tās pazīmes, pēc kurām var nojaust, ka esi sācis atkrist no Dieva:

1. Ticības dzīve kļūst formāla. Viss it kā ir, bet iekšā tukšs.
2. Iepriecinājuma, prieka Dievā trūkums. Viss ir baigi labi, taču prieks kaut kur pazudis.
3. Būšana par Kristus mācekli kļūst par nastu, nevis atraisa, stiprina un ceļ.
4. Nesavaldīts raksturs. Vecās lietas sāk kaitināt, ātri uzvelcies.
5. Tiesāšana, vainas meklēša citos.
6. Intereses trūkums par Dievu, vairs nemeklē, nelasi, nelūdz stundām ilgi, dienām un naktīm.
7. Intereses trūkums par slepenu lūgšanu. Publisko lūgšanu var nolūgt, ja vajag, bet slepenai nejūt jēgu.
8. Intereses trūkums par grēcinieku atgriešanu.
9. Intereses trūkums par misiju. Dievam misija vienmēr interesē, bet ja tevi neinteresē, tad esi tālu no Dieva.
10. Intereses trūkums par labdarību. Dievam tā interesē vienmēr un daudz.
11. Intereses trūkums par garīgām sarunām.
12. Intereses trūkums par sadraudzību ar garīgiem cilvēkiem.
13. Intereses trūkums par svētdarīšanu, svēttapšanu, vairs nedeg vēlmē tapt šķīsts.
14. Intereses trūkums par jaunatagrieztajiem
15. Intereses trūkums par citu kristiešu stiprināšanu, iedrošināšanu un pieaugšanu.
16. Lūgšanu gara trūkums
17. Ja lūgšanās parādās sevis nosodījums, vainas apzināšanās, nevis vienkārši saruna ar mīļo Tēti.
18. Ja lūgšanās lūdz tikai par sevi.
19. Ja neierodas uz dievkalpojumu, Bībeles studiju, lūgšanu vakaru bez nopietna iemesla.
20. Tiekšanās pēc pasaulīgām izklaidēm. Cenšanās ar to piepildīt tukšumu sevī.
21. Garīgs aklums. Bieži pieķer sevi pie domas, ka nesaproti, kas notiek garīgā jomā.
22. Apātija garījās lietās pretstatā palielinātai interesei par pasaulīgām lietām.
23. Sevis un savu iegribu apmierināšanas gars.
24. Apēnota un klusa sirdsapziņa.
25. Vaļīgi morālie principi.
26. Bailes no cilvēku noraidījuma ir lielākas par bailēm no atšķirtības no Dieva.
27. Pieķeršanās ārējām reliģiskām tradīcijām.
28. Nevēlēšanās strādāt pie šīm garīgās atkrišanas pazīmēm.