Jā, runājot vēl par attiecībām cilvēku starpā, tā jau laikam ir, ka šī vienotība un atklātība savā starpā ir īpaši svarīga tieši mūsu, slimnīcas grupiņai, jo tur mums ir jāstrādā visu laiku plecu pie pleca. Alfā varbūt katram ir savi pienākumi, tāds komandas darbs sanāk tikai grupiņu vadītājiem ar palīgiem, bet pārējie var būt salīdzinoši neatkarīgāki.
Nu, un īstenībā, šis arī ir tas jautājums, kas mani interesē visvairāk un ko noskaidrot es atnācu uz Gregora skolu. Proti, kā veidot ar cilvēkiem atklātas, ciešas un stipras attiecības, kas nav biznesa formālās attiecības, bet gan patiesi dziļas personīgas attiecības.
Tad nu atkal varu pateikties Dievam, ka Viņš atkal ir uzklausījis manu lūgšanu un nodarbojas tieši ar šīs problēmas risināšanu šeit. Un vēl ir forši, ka tā izrādās nav tikai mana sāpe, bet arī citi jūt pēc tā vajadzību. Vai Dievs gan nav brīnišķīgs, ko? :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru