Kaut kā tomēr jāizraujas no tā pritona. Tā nu aizdevos uz Rīgu, uz dievkalpojumu. Tā tomēr ir baigā privilēģija, kuru izmantot ne katram ir dots- vest skolas direktoru uz Rīgu un atpakaļ, turklāt divatā ;)
Bet sprediķī bija mūžam dzīvais, bet nenovecojoši svaigais norādījums par gavēni. Gavēnis ir laiks, kad mēs ļaujam savam garam tikt līdzi miesai. Miesa ir tikusi visādi lutināta, apdāvināta, aptekalēta no visām pusēm. Tad nu tagad vajag miesu drusku atstāt vārgumā, lai gars var piedzīt miesu. Gluži kā sacīkstēs, nu, tādās pieklājības sacīkstēs.
Vairāk laika atvēlēt gara labklājības daudzināšanai.
2 komentāri:
jaa, man ari ir gadijies savu macitaju vest uz mājām ar mašīnu.Un vienreiz arī uz Rīgu.inčīgi.
man ir tikai gadījies, ka mācītājs mani ved uz Rīgu vai atpakaļ :)
Ierakstīt komentāru