Pirmā skolas diena. Pirmā atziņa šajā gadā. Cilvēks savā dzīvē karo par Dieva klātbūtni, par to, lai citas lietas neaizēnotu Viņa skaistumu, Viņa spēku un visvarenību. Tā ir cīņa, tas nenotiek tāpatās. Tas ir līdzīgi kā ar mazu krabīti, kurš izmisīgi rāpo uz jūru, lai nenomirtu slāpēs, lai nenonīktu no noguruma. Tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi, taču jūra ir TIK tālu! Šķiet, ka viņš to nekad nespēs sasniegt.
Taču tad nāk paisums un aiznes krabīti lielajā okeānā. Un viņš var atkal dzīvot! Taču nekad nevar zināt, cik lielā mērā tas bija krabīša nopelns, un cik lielā mērā tas bija vienkārši paisums. Iespējams, ka krabītis nekad nebūtu aizrāpojis līdz jūrai. Taču iespējams, ka jūras vilnis nebūtu sasniedzis krabīti, ja viņš nebūtu norāpojis savus dažus centimetrus. Iespējams, krabītis jau bija palaidis garām vairākus jūras viļņus, kas būtu viņu ieskalojuši jūrā, ja vien būtu aizrāpojis tik tālu.
Tāpat arī cilvēkiem. Ja cilvēks ir ilgi un grūti rāpojis pie Dieva, cīnījies par Dieva klātbūtni, tad pietiek ar mazu vilnīti, lai viņš atkal peldētu Dieva žēlastībā. Taču vienalga tas ir Dievs, kas nāk pie cilvēka. Tas ir Dievs, kas atveldzē cilvēku. Cilvēka pūles lai cik lielas tās būtu ir niecīgas salīdzinot ar Dieva žēlastību un Viņa tuvošanos cilvēkam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru