Saistībā ar askēzi Bitāns, protams, runāja arī par pašu dievbijību, par dzīšanos pēc Dieva.
Un kā lielisku ilustrāciju viņš minēja, ka cilvēkam ir tāda dedzība pēc Dieva, un Dievs cilvēkam dot kaut ko tik lielu, tik svarīgu, tik dārgu un brīnišķīgu, ka cilvēks ir gatavs atteikties no daudz kā, PAT no kautrības par kaut kādām pagātnes lietām.
Tas man likās tik spilgti. Man šķiet, ka tā tiešām ir viena no lielākajām lietām, no kā cilvēks atsakās, lai varētu pietuvoties Dievam. Tas ir gluži kā izklāties kā palagam Dieva priekšā, neslēpjot neko, jo tu zini, ka tu Dievu varēsi piedzīvot vairāk, ja atklāsies Viņam vairāk. Un kad tu atklājies Dievam pilnībā, tad pazūd arī stress par atklāšanos cilvēku priekšā.
Jā, atmest kautrīgumu par pagātnes lietām- tā ir laba pazīme tam, ka cilvēks dzenas pēc Dieva.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru