Domāju es domas skarbas, sarkastiskas. Un tās pašas ko katru gadu šajā laikā.
Ziemassvētkos svinam īsāko dienu un garāko nakti, pēc kā sekos dienas pagarināšanās un nakts saīsināšanās. Pēc tādām svinībām, turklāt visticamāk skaistām, jo ārā snieg sniegs un ir patīkams saltums, protams, ir nepieciešama brīvdiena, vismaz viena.
Jāņos svinam gada īsāko nakti un garāko dienu, kas, protams, arī ir kārtīgi jāatzīmē svaigā zālē, pie dabas, saulrietu pavadot un saullēktu sagaidot, un tam, neapšaubāmi, ir nepieciešama brīvdiena.
Tāpat arī valsts svētkus nedrīkst aizmirst, jo valsts, kā saka senie grieķu domātāji, faktiski ir vienīgais veids, kā cilvēks var sasniegt augstāko labumu- vienīgi dzīvojot sabiedrībā un konkrēti- valstī. Lai to atcerētos, neapšaubāmi, ir nepieciešama brīvdiena.
Tāpat arī atzīmējam pavasara un rudens saulgriežus, kad zvaigznes un saule maina kaut kādu savu izkārtojumu, tas ir gana nozīmīgs pasākums, lai atzīmētu ar visādām izdarībām, taču tam nav nepieciešama brīvdiena.
Bet Lieldienas?
Kas tas ir par zvēru?
Kāpēc tas zaķis dēj tās olas katru gadu citā datumā?
Nekādā sakarā ne ar sauli, ne zvaigznēm, na vēsturiskiem notikumiem, ne datumiem.
Nekā tam līdzīga.
Un kāpēc ir vajadzīga brīvdiena piektdienā un pēc tam vēl pirmdienā?
Un kāpēc vienmēr tieši piektdienā un pirmdienā?
Kāpēc vienu gadu martā, bet citu gadu aprīlī?
Turklāt arī laiks ārā parasti ir draņķīgs-ne silts, ne auksts, visticamāk dubļains un drēgns.
Kas tie tādi ir par svētkiem, ko mēs te atzīmējam, ja neatzīmējam Kristus krustā piesišanu un augšāmcelšanos?
Kas tas ir par teātri, kāds ir tā visa pamatojums, kas te notiek?
Pat halovīnam un valentīndienai ir skaidrāka koncepcija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru