Nesanāca. Plāns bija, viss izskatījās tik skaisti. Viss forši. Tagad tikai uz priekšu. Es tik ilgu to plānoju, tik karsti to gribēju, bet nekā. Čiks vien sanāca. Kaut kas nogāja greizi. Štruntīga sajūta, vai ne?
Bet patiesībā, ja kaut kas noiet greizi, vai ja tu kaut ko plāno, bet satraucies, kas notiks, ja nenotiks kā plānots, tad faktiski ir liels iemesls priecāties. Faktiski kristietim vienmēr bezzaudējumu situācija. Tu plāno kaut ko, un ceri, ka tā arī notiks. Taču dzīvē jau visādi gadās. Vienmēr ir 2 varianti. Vai nu notiks tā, kā ir plānots, vai arī tā nenotiks. Pirmajā gadījumā prieks ir par to, ka tiešām viss notiek, jo cilvēks jau nekad neko sliktu neplāno, tātad var priecāties, ka labā lieta notiek, savukārt, ja plānotais nerealizējās, tas nozīmē, ka Dievs ir pasargājis no kaut kāda kompromisa un gatavo kaut ko labāku. Dieva plāns vienmēr ir labāks par mūsējo, un ja Viņš attur mūsu plānu īstenošanos, tas nozīmē, ka īstenosies Dieva plāns, kurš ir superīgāks. Tātad atkal iemesls priecāties. Līdz ar to- lai kas arī notiktu- vienmēr jāpriecājas. Faktiski vairāk jāpriecājas gadījumos, ja mūsu plāni nepiepildās, jo tad ir mazāks risks, ka Dievam vienkārši ir apnicis ņemties ar mūsu cietpaurību un viņš ir nožēlā nolaidis rokas un noteicis- nu, labi, lai notiek tavs prāts.
Brāļi priecājieties Kungā! Māsas priecājieties Kungā! Jo Viņa žēlastība ir liela un uzticība mūžīga! Alleluja!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru