Nopietni!
Psalms 78:19-22 Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami:
"Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?
Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?"
Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu, jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību.
Nekaitiniet Dievu! Kā jums patiktu, ja jūsu padotie darbā visu laiku jums teiktu- tu neko nemāki, tu neko neproti, tavs bizness tūlīt noies pa burbuli, jo tu nemāki parūpēties par visu nepieciešamo, mēs pa vakariem piestrādāsim vēl kaut kur citur, gadījumā, ja tev iekodīs muša un tu pēc stundas mūs atlaidīsi. Un vispār- tu esi spējis novadīt šo uzņēmumu līdz šim, bet nav nekādas garantijas, ka tu spēsi izvadīt to cauri krīzei, mēs tev neticam, mums šķiet, ka tu tāpat visu nolaidīsi šķērsām, tāpēc mēs nemaz nesākam ar tevi nopietni strādāt.
Tas ir apmēram tas, ko Israēls pateica Dievam tuksnesī, un tas ir apmēram tas pats, ko mēs pasakām Dievam šodien, baidoties, vai pietiks ar dievbijību, lai pārdzīvotu krīzi, vai nevajag meklēt padomu pie vēl kādiem gudrajiem.
Bet Vecajā Derībā ir skaidri pateikts- krīze nenāk tāpēc, ka cilvēki nemāk organizēt savus finanšu resursus un neefektīvi saimnieko. Krīze nāk tāpēc, ka cilvēki grimst savos grēkos, nemeklē Dievu un netic Dieva palīdzībai. Tāpēc ir krīze. Un jo ilgāk palīdzība tiks meklēta pie pasaules gudrajiem un nenotiks atgriešanās no grēkiem un saukšana uz Dievu, tikmēr būs krīze. Un bezdarbam nav nekāda sakara ar izglītotību, pieredzi vai veiksmi.
Tā visa ir tikai un vienīgi dievbijība un paļāvība uz Dievu, kas visu nosaka.
Vot tā. Esmu nikna atkal, protams, kā jau var just ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru