12.februāris

Izdomāju par tiem cietumiem.
Cietumi faktiski varētu pat būt Dieva svētīta padarīšana. To pat varētu nosaukt par īpašu Dieva ieroci, lai atgrieztu cilvēkus. Cietums ir lielisks veids kā misionāriem satikties ar noziedzniekiem. Pilnīgi izskatās tā, it kā Dievs, redzēdams, ka cilvēkiem bail uzrunāt noziedzniekus, kas ir brīvībā, un redzēdams, ka viņi paši arī nevēlas klausīties, izdomāja cietumus, kur tā kā uz paplātes viņus pienest, lai viņiem varētu pastāstīt par Kristu. Pilnīgi ideāls instruments. Izolētā, konkrētā vidē, kur nav īpaši daudz traucējoši blakusfaktori, bet ir pietiekami liels spiediens tomēr izvēlēties labo dzīvē, ielikt īpaši svarīgus cilvēkus, kam jādzird Dieva Vārds.
Tiešām kā uz paplātes pienesti misionāriem. Tikai jāķeras klāt un jārunājas ar viņiem. Tā ir Dieva iespēja, nevis kaut kāds briesmīgs cilvēku bojāšanas kantoris, kā rakstīju iepriekš.
Es gan pati, protams, vēl ne reizi neesmu bijusi cietumā runāt par Dievu, bet šitāda doma par to paplāti man radās :)

Nav komentāru: