Un tad, ja Dievs nesadzird kādu lūgumu vai vairākus vai daudzus no šiem lūgumiem, tad mēs uzmetam lūpu.
Bet Dieva acīs tie taču ir sīkumi.
Ja paskatāmies no otras puses, no Dieva puses, tad bilde izskatās šāda:
Dievs jau 6000 gadus lūdzas cilvēkiem, lai viņi meklētu Viņu, lai viņi izpildītu Viņa 10 baušļus, lai lūgtos bez mitēšanās, lai mīlētu viens otram, lai piedotu katram, kas nodarījis pāri, lai nedusmotos, bet izlīdzinātos, lai kalpotu, lai nemeklētu savu labumu, bet otra, lai dziedātu Dievam jaunas dziesmas, lai pienestu pateicību par visu.
Cilvēkam daudzas no šīm lietām šķiet nesvarīgas. Nav taču svarīgi gluži katru dienu lūgt, nav taču svarīgi, ka ar ne gluži pateicīgām sirdīm slavējam Viņu, nav taču svarīgi, ka nepateicamies par visu, ko Dievs dod. Man taču galu galā ir taisnība, kāpēc es nevarētu dusmoties uz otru, viņš taču bija vainīgs, kāpēc man jāiet izlīdzināties, šis cilvēks man īsti nepatīk, es nevēlos viņam pakalpot, es pakalpošu citam. Reizēm pasakāmies, reizēm slavējam, reizēm kalpojam, bet ne jau tik uzcītīgi- reizēm izlaižam kādas lietas, domājot- Dievs taču sapratīs, gabals neatkritīs.
Tad nu faktiski jābrīnās, ka Dievs vispār atbild kādu lūgšanu. Ja jau pat mūsu centieni nav uz pilnību, nav uz pilnīgu savas dzīves atdošanu Viņam, kāpēc tad lai Viņš sakārtotu pilnīgi visu mūsu dzīvi?
Tikai tad, kad dzīvē notiek lieli satricinājumi, tad esam gatavi Dieva dēļ darīt jebko. Līdz tam- kompromisi. Tad nu Dievs bišķi mūs paspīdzina, lai mēs gribētu darīt jebko, ko Viņš teiks, lai tikai atlaiž sāpes.
3 komentāri:
SOO TRUE...
diemžēl.
Loģiski domājot un pieņemot bībelisko cilvēka izcelsmi - mūs visus (vairāk vai mazāk) tomēr radīja Dievs pēc sava ģīmja un līdzības nu vai tamlīdzīgi. Tātad viņš radīja brāķi ( un vēl mēs secinām, ka arī šis pats nav ideāls), no kā mēs varam secināt - ka tieši viņš ir pie visa vainīgs.... un es netaisos sarkt un bālēt par svešām kļūdām! Tik pat kā ar dāvanu nodokli - ko nevar ne administrēt ne iekasēt. Kādēļ tad no mums prasīt baušļu ievērošanu, ja mēs neesam radīti tos pildīt. Būtu labāk pievērsies tam ko var darīt lietas labā - mersedesu dāvināšanai utt.
nu, te ir mūžīgais jautājums. vai tu būtu labāk gribējis (gribējusi), ka Dievs rada tādu cilvēku, kurš spēj izdarīt tikai pareizās izvēles? Tādu cilvēku, kurš vienmēr paklausa, kurš vienmēr dara visu pēc priekšrakstiem bez iespējas kaut ko izdarīt uz savu galvu pretēji sava radītāja gribai? Varbūt to varētu nosaukt par memmesdēliņu arvienvārdsakot. Staigā tikai pakaļ mammai, klausa uz vārda un pat neiedomājas pastrādāt kādu pigoru, pat uz sekundi nespēj padomāt ar savu galvu?
Vai to tu sauktu par ideālu cilvēku?
Kas būtu ideāls cilvēks?
Es domāju, ka cilvēks tika radīts ideāli, un es domāju, ka mums ir jāmācās drosme atzīt, ka mēs tomēr savārām sūdus paši, un Dievs nav pie tā vainīgs. Viņš nav vainīgs pie tā, ka netur mūs īsā saitītē un neļauj pašiem domāt ar savu galvu un rīkoties pēc savas izvēles. Viņš dod mums brīvību un mēs kādreiz nokļūdāmies.
Bet labā ziņa- vienmēr ir iespēja paprasīt Dievam- kā tad būtu bijis pareizi rīkoties un attiecīgi tā arī rīkoties pēc tam.
:)
Ierakstīt komentāru