Tā jau faktiski ir. Ja mēs iedomājamies Dievu kā tādu, kas ir tikai drusciņ atšķirīgs no cilvēka, varbūt ar lielākām spējām darīt kaut kādas īpašas lietas, bet visā visumā līdzīgu mums pašiem, piemēram, kā kolēģi ar talantiem savā jomā, ar domu ,ka Dievs ir kaut kas tāds, par ko mēs varam spriest, vai viņam ir vai nav kaut kādas spējas, vai viņš ir labs vai ļauns, un tad izvirzīt savu spriedumu par viņu un ielikt kādā no savu uzskatu plauktiņiem, tad tādā gadījumā tiešām nav jābrīnās, ka mēs neizjūtam vajadzību pēc Dieva un pēc attiecībām ar Dievu. Turpretī, ja mēs apjēdzam to, ka mēs esam kā māls- ar savām noteiktām īpašībām, bet tomēr diezgan aprobežots radījums, bet Dievs ir kā podnieks, ja redzam šo milzīgo atšķirību starp mums un Dievu, un ja mums ir cerība, ka varbūt Viņš var būt laipns pret mums (un Bībelē ir milzum daudz apliecinājumu Dieva laipnībai pret mums), tad gan mums rodas dziļa vēlme un vajadzība veidot attiecības ar Viņu, kaut vai tikai tāpēc, ka tas dod mums iespēju paskatīties no augstāka skatu punkta uz pasaulē notiekošo- no Dieva balkona, kas ir ievērojami augstāk.
Jesajas 29:16 Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: viņš nav mani darinājis? - un kāds darināts tēls savam tēlniekam: viņš nekā neprot?
Jesajas 45:9 Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, lauskai starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: ko tu te dari? - Jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: tev jau nav roku?
Romiešiem 9:20-23 Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam? Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt Savu dusmību un zināmu darīt Savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai?
*Es esmu vienkārši sajūsmā par šīm rakstu vietām, kaut arī īsti nevaru izskaidrot kāpēc. Vismaz ne visus iemeslus, kāpēc.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru