Jautājumi

Es ticu, ka ticīgajiem ir svarīgi dalīties vienam ar otru tajās grūtībās, ko viņi piedzīvo, cenšoties turēties uz šaurā ceļa, meklējot Dievu utt. Tad nu publiskošu savu problēmu sarakstu:

• grēknožēla ir grēknožēla, kad apzinies, ka esi izdarījis kaut ko sliktu, zini, ka tā darīt nevajag un ka nākamreiz tā vairs nedarīsi. Savukārt, ja ir tikai apziņa, ka nebija labi, bet nav motivācijas iespringt, lai nākamreiz tā vairs nedarītu, tad tā vairs nav grēknožēla. Tad nu lūk, man bieži ir tādas lietas, ko es daru, ka saprotu, ka nav īsti pareizi, bet zinu, ka man pietrūks gribasspēka tam nākamreiz pretoties. Es jau tagad to zinu, ka nākamreiz nepretošos. Vai tad tā ir patiesa grēknožēla. Šādā grēknožēlā patiess ir tikai teorētiskais fakta konstatējums, ka tā, kā es uzvedos, nav īsti pareizi. Pārējais paliek pa vecam.
  Jāpadomā par piemēriem. Pagaidām neviens nenāk prātā, bet tā sajūta manī ir iespiedusies ļoti dziļi.
• Sabats. Tad ir vai nav tas sabats jāievēro. W.Simsons saka, ka Jēzus nekad nepārmeta nevienam sabata neievērošanu, kamēr citu baušļu neievērošanu atzīmēja. Sabats ir diena, kad visu dienu lūdzies? Vai tā ir diena, kad atpūties no darba? Vai tā ir diena, ko pavadi ar ģimeni? Un ko darīt, ja 5 dienas nedēļā strādā, pa vakariem vadi Alfas kursu vai darbojies kādā citā kalpošanā un svētdien kalpo dievkalpojumā? Ir taču vajadzīga diena fiziskai atpūtai, ir vajadzīga diena mājas sakārtošanai un pirkumu izdarīšanai, nemaz nerunājot par radu, draugu un paziņu apciemošanu. Vai svētdiena (ar visu dievkalpojuma kalpošanu) ir uzskatāma par sabatu? Vai sestdiena ir jāatstāj pilnīgi brīva no sadzīviskām rūpēm? Vai sabata diena nozīmē divvientulību ar Dievu, vai vienkārši atpūtu no rosīšanās? Šidlovskis, šķiet, neuztur sabata dienu, tikai ģimene dienu.